Latvijā, tāpat kā daudzviet citur ir novērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās. Tā ir ļoti būtiska un aktuāla problēma, jo klimata pārmaiņu dēļ visā pasaulē veidojas globālā sasilšana.
Klimata maiņa galvenokārt ir atkarīga no mums, precīzāk, cilvēku dzīvesveida bagātākajos un attīstītākajos pasaules reģionos, piemēram, Eiropas Savienībā. Mūsu transportsistēma, elektrostacijas, kas apsilda mūsu mājokļus un ražo elektrību, rūpnīcas, kas rada lielu daudzumu siltumnīcas efekta izraisošo gāzu, kas ietekmē globālo klimatu.
Latvijā 20. gadsimtā gada vidējā gaisa temperatūra ir pieaugusi par aptuveni vienu grādu un vissiltāk ir bijis tieši pēdējos desmit gados. Savukārt ziemas garums ir samazinājies par 15 dienām, tāpēc pēdējos desmit gados Baltijas jūrā nav izveidojusies ledus „sega”.
Latvijā šī problēma tiek popularizēta jauniešu vidū. 2008. gada 3. novembrī uz visām Latvijas skolām tika nosūtīts Vides ministra Raimonda Vējoņa lūgums pievērst jauniešu uzmanību klimata pārmaiņām un rosinājums rīkot Klimata nedēļu.
Ideja darbam tika gūta pateicoties autora darbībai starptautiskajā projektā „Globe” – Vispasaules novērojumi vides kvalitātei.. 15 skolas no visas Latvijas darbojas „Globe” projektā ar mērķi izpētīt un pēc iespējas vairāk uzzināt par tuvāko apkārtējo vidi, lai salīdzinot savus novērojumus ar citur veiktajiem, secinātu par globālajām klimata pārmaiņām.
Laikapstākļi ir atmosfēras fizikālais stāvoklis noteiktā momentā. Laikapstākļus raksturo gaisa temperatūra, spiediens, mitrums, vējš, mākoņainums, nokrišņi. Mainoties vienam no šiem elementiem, mainās arī laiks.
No laikapstākļu raksturojošajiem elementiem zinātniski pētnieciskajā darbā uzsvērta gaisa temperatūra.
Lai pierādītu, ka globālā sasilšana notiek, dati tika ievākti, izmantojot starptautiskā projekta GLOBE mājas lapu un Latvijas hidrometeoroloģijas centra mājas lapā pieejamos datus par Bauskas pilsētas gaisa temperatūrām, jo Uzvaras vidusskola 2006. gadā GLOBE projektā vēl neveica regulārus temperatūras novērojumus.
Zinātniskā darba mērķis – iepazīt temperatūras izmaiņas dažādās ģeogrāfiskās vietās.
Zinātniskā darba uzdevumi:
Atlasīt, kritiski izvērtēt un analizēt literatūru un avotus par globālajām klimata pārmaiņām.
Iepazīt normatīvos dokumentus.
Iegūt un apkopot informāciju par gaisa temperatūrām Bauskā, Rūjienā, Vroclavas pilsētā Polijā, Recco pilsētā Itālijā no janvāra līdz maijam 2006. un 2008. gados
Izveidot diagrammas no iegūtajiem datiem un veikt datu salīdzināšanu.
Izdarīt secinājumus.
Darba hipotēze – atsevišķās vietās novērotā temperatūras paaugstināšanās liecina par globālo sasilšanu.
Darbā autore izmantoja literatūras avotu analīzes, statistikas analīzes, statistisko materiālu apstrādes metodes. Teorētiskai daļai nepieciešamās literatūras atlase tika veikta Uzvaras vidusskolas bibliotēkā. Praktiskajai daļai nepieciešamā informācija tika atrasta GLOBE mājas lapā un Latvijas hidrometeoroloģijas mājas lapā.
Darba teorētiskajā daļā ir 7 nodaļas, kurās sistematizēti un analizēti 15 literatūras avotos iegūtie fakti par temperatūras izmaiņām un globālo sasilšanu. Analizēts arī LR likums Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu.
Pētnieciskajā daļā autore piedāvā 8 diagrammas, kā ilustratīvu materiālu pētījuma gaitā iegūto datu atspoguļošanai. Visās diagrammās tiek salīdzināta gaisa temperatūra divos laika posmos: no janvāra līdz maijam 2006. un 2008. gadā. …
