Gaisa temperatūra un dinamika

Temperatūras pieauguma straujais raksturs ir viens no faktoriem ,kas pēdējās desmitgadēs pastiprināti nodarbina zinātnieku prātus. Pēdējā gadsimta laikā temperatūra pasaulē ir cēlusies par 0,6 ± 0,2 0C. Saistībā ar siltumnīcas efekta gāzu emisijas apjomu Zemes temperatūra var ievērojami pieaugt, turklāt temperatūras celšanās ir izteikti nevienmērīga un maksimumu sasniedz ekvatoriālajos apgabalos un arktikā. Eiropa vidēji ir sasilusi vairāk nekā pārējā pasaule-klimats ir kļuvis vidēji par 1,2 0C siltāks. 8 no 12 gadiem starp 1986. un 2007. gadu bija karstākie gadi kopš 1850. gada.1 Ipaši Eiropā pieaug sasilšana dienvidu-rietumu, ziemeļu-austrumu un virzienos un kalnu reģionos. Tomēr Zeme turpina sasilt-prognozē, ka līdz šī gadsimta beigām vidējā temperatūra Eiropā būs pieaugusi vēl par1,4-5,8 0C. Pasaulē līdz gadsimta beigām sola temperatūras pieaugumu par 1,8-4 0C, kas ir mazāk nekā Eiropā.Reģionālie klimata modeļi uzrāda, ka Baltijas reģionā klimata maiņas izpausmes būs jūtamākas, salīdzinot ar globāli vidējiem rādītājiem: gaisa temperatūra ziemā līdz 2100.g. pieaugs 4-8°C robežās, bet vasarā 2.5 – 5.0°C robežās.2 Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir panākt, lai temperatūra nepieaugtu vairāk kā par 2 0C. Pēdējā piecdesmitgadē pieaugušas un regulāras kļuvušas karstas ekstremālās vērtības, bet aukstās ekstremālās vērtības vairs nav tik regulāras. Paredzams, ka par 10 – 20% pieaugs nokrišņu daudzums. Gaisa temperatūra nav vienīgā, kas paaugstinās-temperatūra dažās upēs pieaugusi par 1-3 0C. Sakarā ar temperatūras pieaugumu jūras līmenis var celties par 0,59 m. …