Pēdējo 100 gadu laikā vidējā temperatūra Eiropā pieaugusi par 0,95oC, un ir paredzams, ka nākamo 100 gadu laikā tā varētu pieaugt vēl par 2-6oC. (ES Ilgspējīgas attīstības stratēģija, 2007)
Tiek uzskatīts, ka temperatūras pieauguma viens no galvenajiem faktoriem Eiropā ir enerģijas ražošana, autotransports, zemes lietojuma maiņa. Liela daļa pētījumu klimata mainību saista ar cilvēka darbības rezultātā veidoto gāzu emisijas pieaugumu pēdējā gadsimta laikā. Ir pierādīts, ka pēdējo 100 gadu laikā ir ievērojami palielinājusies lielākā daļa siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija gaisā. Ņemot vērā CO2 emisijas pieaugumu, tiek vērtēts, ka līdz nākamā gadsimta vidum oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā varētu dubultoties, kas var izraisīt Zemes vidējās temperatūras ievērojamu pieaugumu.
Gaisa temperatūras režīmu un sadalījumu Latvijas teritorijā nosaka saņemtā Saules starojuma daudzums, atmosfēras cirkulācijas īpatnības, kā arī Baltijas jūras, Rīgas līča un reljefa ietekme.
Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijas teritorijā (1971.-2000. G.) ir 6,1oC. Visaugstākā gada vidējā temperatūra ir Baltijas jūras piekrastē, viszemākā – Vidzemes un Latgales augstienes teritorijā. Kopumā vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā mainās no 5oC (Zosēnos) līdz 7oC (Kolkā). Vidējās gada gaisa temperatūras teritoriālajā sadalījumā atspoguļojas Baltijas jūras un Rīgas līča ietekme –gaisa temperatūras pazemināšanās attālinoties no jūras. (Kļaviņš u.c., 2008)…