1.1. Gaisa temperatūras mainība un prognozes Eiropai un Latvijai. Temperatūru izmaiņu ietekmes.
Temperatūra tā ir fizikāls lielums, kurš raksturo vielas stāvokli. Gāzēm un līdz ar to arī gaisam temperatūru raksturo daļiņu vai molekulu, vai atomu kustības ātrums. SI sistēmā temperatūru ir pieņemts mērīt kelvinos. Visā Eiropā (arī Latvijā) temperatūru mēra celsijos (0oC=-273K). Par nulli pieņemot ledus kušanas temperatūru, bet par 100oC ūdens vārīšanās punktu pie standarta atmosfēras spiediena.
Gaisa temperatūra bieži tiek izmantota, lai raksturotu klimatu, tā mainību, kā arī globālās sasilšanas procesus. Viennozīmīgi temperatūras, kuras ir sastopamas Eiropā un arī Latvijā šobrīd (piem., vidējās gaisa temperatūras, augstākā konstatētā utt.) nav tieši tādas pašas kā bijušas novērotas senatnē. Līdz ar to klimatam neapšaubāmi piemīt mainība. Pēdējos 100 gados pasaules vidējā temperatūra ir palielinājusies par 0,74ºC. Eiropā temperatūra palielinās ātrāk nekā vidēji visā pasaulē — tā ir palielinājusies aptuveni par 1ºC. Eiropā temperatūras paaugstināšanās ietekmē:
• Grenlandē ledus kūst ātrāk nekā iepriekšējos periodos, jūras līmeņa celšanās paātrinājusies ~ 2 reizes;
• Temperatūra Alpu ziemeļu daļā pēdējos 100 gados ir pieaugusi par 1,3 līdz 1,7 oC;
• Izmaiņas Ziemeļatlantijas vētru trajektorijās;
• Arktisko ledāju strauja kušana;
• Pēc fenoloģiskajiem novērojamiem ziemas ir kļuvušas ievērojami īsākas.
Liela daļa pētījumu klimata izmaiņas (arī gaisa temperatūras pieaugumu) saista ar gāzu emisijas pieaugumu pēdējā gadsimta laikā cilvēka darbības jeb antropogēno iemeslu dēļ. Ir pierādīts, ka pēdējo 100 gadu laikā gaisā ir ievērojami pieaugusi galvenokārt to gāzu koncentrācija, kuras izraisa siltumnīcas efektu. Temperatūras palielināšanās izsauc tā sauktos „blakus efektus”. …
