Piesārņojums ir cilvēka darbības izraisītu vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tiešu vai netiešu novadīšanu gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti, kas var radīt kaitējumu īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus.1
Nafta pludmalēs, transportlīdzekļu izplūdes gāzes, gruži un daudzi citi atkritumi tiek saukti par piesārņojumu, jo tie piesārņo mūsu apkārtējo vidi. Piesārņojums var ietekmēt mūsu veselību un kaitēt dzīvniekiem un augiem. Autoresprāt, mēs piesārņojam savu apkārtni ar visādiem ķīmiskiem atkritumiem no rūpnīcām un spēkstacijām. Šīs vielas ir modernā dzīvesveida nevēlamas sekas. Piesārņojums būtībā nav nekas jauns – jau pirms simts gadiem no rūpnīcām izplūda lieli kaitīgi dūmu mākoņi. Taču tagad ir daudz vairāk rūpnīcu un daudz vairāk piesārņojumu veidu. Katrā zemes stūrītī, pat Antarktīdā un augstajā Everestā, piesārņojums izplatās pa zemi, gaisu un ūdeni. Zinātniekiem vēl daudz jāpēta dabas piesārņojuma problēmas, lai gan tagad ir zināms veids, kā to kontrolēt. Piesārņojumu iespējams samazināt, attīrot notekūdeņus un lietojot materiālus, kuri zemē bioloģiski sadalās un izdalās.
Bet autoresprāt, netiek viss nepieciešamais darīts , lai mēs dzīvotu tīrā un nepiesārņotā vidē. Piemēram, ļoti aktuālas ir viss Latvijas talkas, kas notiek rudeņos un pavasaros, kad visi cilvēki ar kopīgiem spēkiem sakopj Latvijas dabu. Bet nepaiet ilgs laiks, ka jau atkal viss ir piesārņots un darbs, kas tiek darīts ir vējā. …