Gaisa mitrums
Ja tiek runāts par gaisa mitrumu, tad noteikti ir jāapskata vairāki jēdzieni, kas ir cieši saitīti ar šo dabas fenomenu, piemēram, absolūtais mitrums, relatīvais un citi.
Par absolūtais mitrumu (q) sauc ūdens tvaiku daudzumu gramos 1 kubikmetrā gaisa (g/m3). Ūdens tvaikiem, tāpat kā jebkurai gāzei, ir spiediens, kas palielinās, pieaugot tvaiku daudzumam. Praksē gaisa mitrumu izsaka ar ūdens tvaiku spiedienu, ko sauc par absolūto mitrumu un apzīmē ar e. Ūdens tvaiku spiedienu izsaka dzīvsudraba stabiņa milimetros vai milibāros. Absolūtā mitruma gada gaita ir paralēla gaisa temperatūras gada gaitai: aukstākajā mēnesī absolūtais mitrums ir mazāks, bet siltākajos mēnešos – lielāks (Zirnītis, 1968).
Absolūtais gaisa mitrums ir vienāds ar piesātinātā tvaika blīvumu rasas punktā. Tātad rasas punkts (td) ir temperatūra, pie kuras gaisā esošie ūdens tvaiki sasniedz piesātinātu stāvokli. Ja, piemēram, temperatūra dotajā brīdī ir +10 oC , bet ūdens tvaiku spiediens e = 6,1 mb, tad rasas punkts būs temperatūra, pie kuras ūdens tvaiku spiediens 6,1 mb būs vienlīdzīgs piesātinātu tvaiku spiedienam, t.i. pie 0 oC. Gaiss kļūst piesātināts, tam atdziestot līdz rasas punkts temperatūrai. (Zirnītis, 1968)
Relatīvais mitrums (r) ir procentos izteikta gaisā esošo ūdens tvaiku spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku spiedienu pie tās pašas temperatūras r = e/E * 100 %. Relatīvais mitrums rāda gaisa mitruma pakāpi, t. i., kādu daļu esošais gaisa mitrums procentos sastāda no piesātinātu ūdens tvaiku spiedienu. Ja e = E, tad r = 100%. Temperatūrai ceļoties, piesātinātu tvaiku spiediens pieaug ātrāk nekā tvaika pieplūdums no Zemes virsmas, un tādēļ relatīvais mitrums, temperatūrai paaugstinoties, vienmēr samazinās, kā rezultātā ir novērojama šāda situācija, kad relatīvais mitrums gada gaitā aukstākajos mēnešos sasniedz maksimumu, bet vasarā, pavasarī – minimumu (Zirnītis, 1968).
Ja tiek apskatīti iepriekš minētie termini, tad noteikti ir jāpiemin arī ūdens tvaiku piesātinājums (e), kas ir maksimāli iespējamais ūdens tvaiku daudzums, kāds pie dotās temperatūras var būt gaisā. Sasniedzot maksimāli iespējamo robežu, gaiss kļūst piesātināts ar ūdens tvaikiem. Piesātinātu ūdens tvaiku spiediens ir atkarīgs no gaisa temperatūras. Tā kā temperatūra ir būtisks faktors, tad tai paaugstinoties , strauji palielinās arī ūdens tvaiku piesātinājums (Zirnītis, 1968).
Mitruma deficīts (d) ir jēdziens, kurš izsaka starpību starp piesātinātu ūdens tvaiku spiedienu dotajā temperatūrā un dotā brīža ūdens tvaiku spiedienu jeb absolūto mitrumu d = E – e. Mitruma deficīts rāda, cik daudz mitruma dotajā brīdī trūkst gaisā līdz piesātinājuma stāvoklim. (Zirnītis, 1968)
…
