Kā jau minēju gaisa mitrums ietekmē arī floru un faunu. Tas ietekmē iztvaikošanu ne tikai no augsnes, bet arī no augiem un ūdens bilanci augu šūnās. Ja relatīvais mitrums ir mazāks nekā mitruma deficīts, tad gaiss ir sausāks. Šādā gadījumā no augsnes un augiem ūdens iztvaikos intensīvāk. Ja mitruma deficīts palielināsies vēl vairāk un attiecīgi samazināsies relatīvais mitrums, tad augi var sākt novīt, vai pat aiziet bojā. Liela nozīme mitrumam ir graudu novākšanas laikā. Ja gaiss būs pārāk sauss, graudi būs čaugani un viegli. Protams, arī pārlieku liels mitrums šajā gadījumā var kaitēt, jo tādā gadījumā var iemesties puve. Tas var kaitēt arī pie augļu koku vai krūmu apputeksnēšanas to ziedēšanas laikā, jo kukaiņi tos mazāk apputeksnēs. (Zirnītis, 1968)
Augu sega mitruma krājumus Zemes virsmai pieguļošajos slāņos palielina. Tā arī kavē mitrā gaisa apmaiņu ar apkārtējo vidi. Augu sega var ietekmēt arī temperatūras sadalījumu piezemes gaisa slāņos, tas savukārt var veicināt lielākas relatīvā mitruma maiņas. Jāatzīmē tas, ka vislielākais absolūtais mitrums ir augu segā mežos. Relatīvā mitruma atšķirība starp lauku un mežu ir diezgan izteikta. Vasarā mežā relatīvais mitrums ir aptuveni par 12 % lielāks nekā laukā. No tā secinu, ka gaisa mitrums var mainīties augu segas ietekmē, jo savukārt tā ietekmē temperatūru. (Zirnītis, 1968) Jāpiemin arī tas, kas liels relatīvais gaisa mitrums ir nepieciešams tropu augiem. (Rūsiņa, 2009).
Relatīvais mitrums atstāj arī lielu ietekmi uz dzīvniekiem. Piemēram, abinieki dzīvo vietās, kur relatīvais gaisa mitrums ir tuvu piesātinātam, nevis vietās, kur gaisa mitrums ir niecīgs. Šādus dzīvniekus sauc arī par higrofīliem. Tāpēc abinieki gandrīz nav sastopami tuksnešos. Kopumā dzīvnieki, attiecībā uz gaisa mitrumu, pēc prasībām ir ārkārtīgi dažādi, tāpēc arī sīkāk šoreiz tos neapskatīsim. (http://lv.wikipedia.org)…
