Mītnes mikroklimats ir ierobežotas telpas klimats, kuru veido vides faktoru komplekss: temperatūra, mitrums, gaisa kustības un atvēsināšanas spējas ātrums, apgaismojums, atmosfēras spiediens, jonizācija un gāzu sastāvs, kā arī gaisā disperģētie putekļi un mikrobi. Šie dažādie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori ietekmē dzīvniekuorganisma fizioloģiskās norises, to veselību, produktivitāti un atražošanas spējas. Gaiss un tā atsevišķi elementi ņem dalību klimata, laika un mikroklimata veidošanā. Bez šiem faktoriem lopkopības mītņu mikroklimatu ietekmē arī telpas iekšējo konstrukciju virsmas temperatūra un izstarojošā siltuma apmaiņas intensitāte starp minētajām konstrukcijām un dzīvniekiem. Novietņu mikroklimats atkarīgs ne tikai no atbilstības tehnoloģiskās projektēšanas normām, bet arī no apvidus klimatiskajiem apstākļiem.
Mikroklimata parametri tiek sastādīti katrai dzīvnieku vecuma grupai atsevišķi, ņemot vērā arī to fizioloģiskās un produktīvās atšķirības, ekonomisko mērķtiecību un tehniskās iespējas [3].
Gaisa vides īpašības nosaka pēc fizikālā, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām [4].
Gaisa temperatūras noteikšana.
Gaisa temperatūras noteikšanai lieto dzīvsudraba, spirta, elektriskos, ciparu pusvadītāju termometrus un gaisa temperatūras sistemātiskas novērošanas termogrāfus temperatūras svārstību noteikšanai [2].
Dzīvsudraba termometri ir plaši izplatīti, precīzi, ar tiem var mērīt temperatūras svārstības robežās no –35 līdz +375oC. Spirta termometri ir mazāk precīzi, bet ar tiem var mērīt temperatūru līdz –70oC, ko nevar veikt ar dzīvsudraba termometriem [1].
M a k s i m ā l a i s t e r m o m e t r s ir dzīvsudraba termometrs, kas no parastā dzīvsudraba termometra atšķiras ar to, ka, temperatūrai ceļoties, dzīvsudrabs izplešas un spiežas cauri šaurai vietai kapilārās caurulītes sākumā. Temperatūrai pazeminoties, dzīvsudraba stabiņa augstums nemainās. Lai dzīvsudrabs nonāktu rezervuārā, pirms atkārtotas lietošanas termometrs stipri jāsakrata.
M i n i m ā l a i s t e r m o m e t r s. Tā rezervuārs uzpildīts ar spirtu. Kapilāra caurulītē zem spirta līmeņa ievietota adatiņa. Spirta siltumvadīšanas koeficients ir zemāks par dzīvsudraba siltumvadīšanas koeficientu, tāpēc, lai termometrs ātrāk reaģētu uz temperatūras maiņu, tā rezervuārs izgatavots dakšas veidā. Temperatūrai krītoties, spirta stabiņš saīsinās. Spirta menisks nonāk līdz stikla adatiņai. Temperatūrai pazeminoties vēl vairāk, spirts velk sev līdzi adatiņu. Adatiņas gals rāda zemāko temperatūru.…
