Kā zināms no fizikas kursa, iztvaikošanas procesā jebkurš šķidrums absorbē siltumu. Tāpat ir iepējams, ka jebkurš šķidrums absorvē aukstumu.
Atdzesēšanas sistēma sastāv no slēgta hermētiska kontūra, kurā cirkulē speciāla viela – aukstuma aģents. Siltuma apmaiņa starp aukstuma aģentu un gaisu notiek siltummainī. Lai siltumapmaiņas process starp aukstuma aģentu un gaisu noritētu ātrāk, gaisu cauri siltummainim pūš ventilators. Atkarībā no procesa, kas notiek siltummainī, vienu no tiem sauc par iztvaikotāju, otru – kondensatoru. Kad kondicionieris strādā dzesēšanas režīmā, par iztvaikotāju strādā iekšējais (telpā atrodošais) siltummainis, bet par kondensatoru – āra (ārpus telpas atrodošais) siltummainis. Tie paši kondicionieri var strādāt apgrieztā režīmā, kad kondicionieris strādā apkures režīmā, siltummaiņi mainās vietām. Aukstums netiek ražots, bet notiek siltuma pārnese ar aukstuma aģentu no vienas vietas uz citu. Pateicoties šim principam arī parādījās termins "siltumsūknis". Tāda paša iemesla dēļ kondicionieris spēj "radīt" siltumu vai aukstumu aptuveni 3 reizes vairāk nekā tas patērē elektroenerģiju.
Fāžu pārejas temperatūra (šķidruma iztvaikošanas vai kondensācijas) ir atkarīga no spiediena, pie kura notiek process. …
