Gadījuma apraksts par projektu "Paēdušai Latvijai"

3. Noslēgums
Retorikas pieejā būtiska nozīme ir argumentu kvalitātei. Ja gadījumā tiek skaidri pateikts, kāpēc citiem ir jāpalīdz un kuriem cilvēkiem šī palīdzība ir nepieciešama, tad sabiedrībai ir skaidrs šīs darbības mērķis un nepieciešamība. Savukārt pārliecināšanas pieejā, lai cilvēkus pārliecinātu, būtiska loma ir emocijām un jūtām, kas ir loģiska stratēģijas izvēle palīdzības lūgšanai. Iekļaujot emocijas un jūtas, projekta veidotāji saprot, kādas emocijas un informācija nodarbina sabiedrības prātus. Šajā labdarības projekta gadījumā ir redzams, ka emocionālais pienesums darbojas, jo mērķis ir sasniegts, kā arī rezultāti parāda pozitīvu sniegumu. Projekta viedotāji ir mācējuši pārliecināt par idejas vērtīgumu un nozīmīgumu.
Pārliecināšanas un retorikas pieejas neļauj īsti analizēt situācijas, kad projekta “Paēdušai Latvijai” un citu kampaņu norises laikā notiek kādas neveiksmes, kad mērķis netiek sasnietgts vai, piemēram, krīzes situācijas. Varētu arī uzdot jautājumu – kā rīkoties, ja pārliecināšana nestrādā? Vajadzētu noteikt, kādi būtu iespējamie risinājumi, ja neizdodas pārliecināt sabiedrību par labdarības palīdzēšanas nozīmi šī gadījuma ietvaros.
Par galveno kritiku gan retorikā, gan pārliecināšanā varētu uzskatīt ētiskumu. Lai manipulatīvas darbības nesaskartos ar ētiskām problēmām, rezultātiem jābūt saistītiem ar sabiedriska labuma iegūšanu. Arī argumentācijas ziņā projektam ir jābūt uzmanīgam, lai nerastos pārpratumi komunikācijā – netiktu slēpti vai izdomāti fakti. Ja arī gadījumā tiek izmantota manipulēšanas taktika, lai pārliecinātu cilvēkus palīdzēt citiem, tad kamēr netiek pierādīts, ka kaut kāda informācija tiek slēpta, neētiskumam nevajadzētu parādīties.

…