Futuroloģija, tās attīstība
Izpratne par sabiedrībā notiekošām izmaiņām, vēstures procesa jēgu un mērķiem, kā arī sasniegtajiem stāvokļiem, bieži ļauj aplūkot jautājumu par sabiedrības nākotni. Šī tēma jau sen ir interesējusi pētniekus. Sākot ar 19.gs. otro pusi, lielu popularitāti guva tāds literatūras žanrs kā zinātniskā fantastika. Pieņemot, ka zinātne un tehnika nākotnē attīstīsies tāpat kā līdz šim, literāti ar iztēles un fantāzijas palīdzību mēģināja uzburt nākotnes sabiedrības ainas. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā veidojās jauns, savdabīgs zinātniskās publicistiskas žanrs – „pārdomas par nākotni”. No zinātniskās fantastikas šis žanrs atšķīrās ar to, ka ieskatīšanās nākotnē notika ne tik daudz ar mākslas, cik ar zinātnes līdzekļu palīdzību.
Sevišķi liela interese par nākotni radās pēc Otrā pasaules kara. Plaši sāka lietot vācu sociologa O.Flehtheima 1943. gadā ieteikto jēdzienu „futuroloģija”. No latīņu valodas futurum nozīmē nākotne un no grieķu valodas loģija – mācība, priekšstatu kopums par cilvēces un zemes nākotni. Galu galā futuroloģiju varētu definēt, kā mācību par nākotni. Kā tad varētu mācīties par to, ja nākotne mums nav zināma? 50.-tos gados zinātnieki intensīvi strādāja, lai pilnveidotu prognozēšanas terminoloģiju un tehnoloģiju.…