Secinājumi
1. Pēc satura frazeoloģismi ir līdzīgi vienam vārdam un parasti izsaka pavisam ko citu nekā vārdi, kuri to veido. Tie ir nozīmes ziņā nedalāmi, ar tradīciju nostiprināti vārdu savienojumi, kas jāuztver kā vienots veselums un kam ar pārējo tekstu nav cieša saistība. Frazeoloģismu nozīmes jāzina tāpat kā atsevišķu valodas vārdu nozīmes, citādi tie nav saprotami. Runātājs tos neveido no atsevišķiem vārdiem, bet pārņem gatavā veidā.
2. Par frazeoloģismiem bieži vien kļūst arī rakstnieku veidoti izteicieni, kas lietoti vides un personāžu raksturu paspilgtināšanai, taču par visas tautas valodas īpašumu ar laiku kļūst tikai īpaši spilgti un individuāli veidoti teicieni, kas vislabāk atbilst tām valodas prasībām, kādas nosaka vēstures attīstības gaita un raksturīgās attiecīgā laikmeta īpatnības.
3. Frazeoloģija ir cieši saistīta ar vēsturi, literatūras zinātni un kultūru, bet, pirmkārt, – ar valodnieciskiem priekšmetiem: leksikoloģiju, semantiku, gramatiku, fonētiku, stilistiku, valodas vēsturi, etimoloģiju, teksta lingvistiku un valodniecību kopumā. Frazeoloģisms sastāv no vārdiem, kas ir galvenais valodniecības izpētes objekts. Valodniecības dati dod iespēju noteikt frazeoloģisma komponenta nozīmes un šo komponentu saliedētības pakāpi.
4. Frazeoloģismi atspoguļo tautas priekšstatus par cilvēku, dzīvnieku arī par priekšmetu raksturīgajām pazīmēm, to pamatā ir cilvēku vairojumi, pieredze, vērtējums un arī salīdzinājums. Katrai tautai ir tēlaini un alegoriski izteicieni, salīdzinot cilvēkus vai darbības ar dzīvniekiem, dabas parādībām, Velnu vai Dievu utt.
5. Latviešu frazeoloģijas ārējie faktori – pakļautība cittautiešiem (kārklu vācietis, lāča pakalpojums), klimats (locīties visiem vējiem līdzi); iekšējie faktori – mitoloģija (Dievs palīdz; ardievu), saimniecība, zvejniecība (stiprs kā zirgs, kā suns, asti nolaidis).
6. Angļu un amerikāņu lingvistikā plaši pielietojams termins „noteiktā izteiksme (set-expression)”, nevis „frazeoloģiskā vienība (phraseological unit)”, kas savukārt nozīme vienu un to pašu. Pēc semantiskās klasifikācijas izšķir šādus frazeoloģisma tipus: frazeoloģiskie saaugumi jeb idiomas, frazeoloģiskās vienības un frazeoloģiskie savienojumi.
7. Angļu frazeoloģijas ārējie faktori – pakļautība cittautiešiem (Dutch courage), klimats, it īpaši lietus (Rain at seven, fine at eleven); iekšējie faktori – mitoloģija (The devil is not so black as he is painted), finanses (No bees, no honey; no work, no money); rūpniecība (То carry coals to Newcastle), tēja (unpleasant cup of tea).
8. Ar frazeoloģismiem krievu valodā saprot šāda veida pastāvīgus izteicienus: idiomas, gramatiskos frazeoloģismus, frazeoloģiskās shēmas. Atsevišķā frazeoloģismu izteiksmju grupā iekļauj citātus, parunas, sakāmvārdus un terminoloģijas vārdkopas, kuram piemīt kādas frazeoloģismu pazīmes: metaforiskums un vien un tā pati leksiskā sastāva atkārtojamība.
9. Latviešu frazeoloģismiem ir liela līdzība ar krievu frazeoloģismiem, jo ar šo valodu mūs saista seni un dziļi kultūras sakari, kas atstājuši pēdas arī valodā. Krievu frazeoloģijas ārējie faktori – pakļautība cittautiešiem (Нежданный гость хуже татарина), klimats (В дождь избы не кроют, а в вёдро и сама не каплет); iekšējie faktori – reliģija (The Глас народа – глас Божий), patriotisms (Своя рубаха ближе к телу); lauksaimniecība (Цыплят по осени считают).
10. Frazeoloģismi kā valodas vienības var rasties un funkcionēt vienā noteiktā valodā, var būt pārņemti kā kalki no citām valodām tieši vai ar starpniekvalodām. Bībele, antīkā, sengrieķu, senromiešu, franču, vācu, dāņu, arābu un krievu literatūra, pazīstamu cilvēku izteicieni ir galvenie frazeoloģismu izcelsmes avoti.
11. Latviešu, krievu un angļu valodas frazeoloģijas krājums pastāvīgi tiek papildināts un atjaunots, kas skaidrojams ar frazeoloģisko izteicienu ekspresivitāti un centienus tos saglabāt valodā un kultūrā, tādējādi parādās ne tikai jauni frazeoloģismi, bet arī esošo frazeoloģismu jaunas nozīmes.
12. Vairākums frazeoloģismu ir ar vienu nozīmi – monosēmiski. Polisēmija frazeoloģijā nav tik plaši izplatīta kā leksikā. Tāpat kā leksikā, arī frazeoloģijā polisēmiski mēdz būt frazeoloģismi, kas tiek bieži lietoti.
13. Frazeoloģismu stilistisku un emocionālu nokrāsu izskaidro ar to izcelsmes avotu, pirmatnējā pielietojuma jomu, kas lielā mērā nosaka vārdu un frazeoloģisma komponentu nozīmi.
14. Frazeoloģismi kā izteiksmes līdzekļi visbiežāk sastopami daiļliteratūrā, publicistikā, sarunvalodā; tiem piemīt tēlainība, ekspresija un frazeoloģismu/frazeoloģisko izteicienu pielietojums palīdz izvairīties no izteiktā sausuma, bezpersoniskuma un banalitāti un atklāt runātāja noskaņojumu. Augstākās pakāpes frazeoloģismi daiļrades tekstam piešķir stiprāku ekspresīvi stilistisku nokrāsu, svinīgumu, poētiskumu un abstraktumu. Sarunvalodas un sadzīves frazeoloģismiem raksturīga vājāka ekspresīvi stilistiska nokrāsa, kas palīdz ironijas, nekautrības vai nicības izteiksmē.
15. Frazeoloģisma tēlu, galvenokārt, veido ar valodas tēlainās izteiksmes līdzekļu palīdzību, tādu kā – tropi, metafora, hiperbola, litota, metonimija, sinekdoha, antonomasija, ironija u.c.
16. „Godīguma situācijās” frazeoloģijas jomā, ko raksturo frazeoloģiska rakstura leksiski izteiksmes līdzekļi, izšķir šādus godīguma tematus, piemēram, atklātība un īstas informācijas atklāšana.
17. Frazeoloģismus pēc temata „negodīgums” iedala divās semantiskās apakšgrupas, kas nodod šādas nozīmes: noklusēšana – īstas informācijas paslēpšana un liekulība – īstu nodomu vai rīcību paslēpšana vai maskēšanās vai aizstāšana ar ko alternatīvu un piemērotāku.
18. Pēc nacionāla un kultūras aspekta latviešu, krievu un angļu frazeoloģijā valodas frazeoloģijas sistēmā tiek nostiprinātas vērtīgākās cilvēka raksturīpatnības: godīgums, atklātība, uzticamība. Tomēr valodās dominē frazeoloģiskās vienības, kas apraksta negatīvas personības raksturīpatnības: negodīgums, viltība, izlikšanās, liekulība, krāpšana.
19. Lielāka pētāmo frazeoloģismu daļā ir bezekvivalenti un tiem piemīt atšķirības konotācijas, semantikas, etimoloģijas jomā un, salīdzinot ar frazeoloģiskiem izteicieniem latviešu un angļu valodā, krievu frazeoloģisko vienību tēlainības potenciāls ir plašāks.
20. Frazeoloģisko vienību semantiska un etimoloģiska analīze rāda, ka krievu frazeoloģismos sastopami abstraktāki tēli salīdzinājumā ar angļu frazeoloģismiem, kas pārsvarā ir precīzāki. Pētāmo frazeoloģismu semantiskai struktūrai piemīt atšķirīga intensitāte, krievu valodā tā ir izteiksmīgāka, niecošāka un agresīvāka, augsta intensitātes nokrāsa; latviešu un angļu valodā – neitrāla intensitātes nokrāsa. Protams, angļu un latviešu valodā pastāv daži frazeoloģismi ar izteiktu agresiju, tomēr krievu valodā ir vairāk frazeoloģisko vienību ar agresivitātes pazīmēm.
…
