Secinājumi
Rakstot šo referātu, esmu uzzinājusi daudz jaunas lietas, kas ir diezgan interesantas. Ja es izlemtu veidot savu biznesu, bet nezinātu, kādā nozarē vēlos darboties, vai arī nevarētu piedāvāt neko jaunu, es noteikti apsvērtu iespēju kļūt par franšīzes ņēmēju. Man nebūtu jādomā par telpu iekārtojumu, par to, ko un kā man vajadzētu pārdot vai kādus pakalpojumus piedāvāt. Franšīzes devējs (mātes uzņēmums) sniegtu man īsu apmācību, es iegūtu viņu zināšanas un lielu daļu viņu pieredzes, manu uzņēmumu respektētu preču piegādātāji un bankas, jo manam uzņēmumam būtu atpazīstams un, iespējams, ļoti cienījuma zīmola nosaukums. Kā arī franšīzes devējs sniegtu materiālu atbalstu – ja būtu nepieciešams, telpas iekārtotu tādas, kā pašam mātes uzņēmumam, iegādātos attiecīgās tehniskās iekārtas.
Protams, lai iegādātos franšīzi, man būtu jāmaksā liela nauda, bet beigās tas atmaksātos, jo arī par reklāmām man nebūtu jādomā, zīmolam jau ir savs „fanu” pulks, līdz ar to man nebūtu jādomā, kā piesaistīt pirmos klientus. Kā arī bankrotēšanas iespējamība būtu ļoti zema – 2 līdz 4% risks (jaunam, nepazīstamam uzņēmumam bankrotēšanas risks ir vairāk kā 60%).
Arī franšīzes devējam būtu diezgan liels ieguvums pārņemt manu uzņēmumu. Ja ir labs ģeogrāfiskais novietojums, var iegūt vairāk jaunus klientus, vēl viena iespēja paplašināt sava veikala tīklu, iegūt lielāku popularitāti un, ja līgumā ir noslēgta vienošanās par ikmēneša maksu, tad mātes uzņēmums no mana uzņēmuma katru mēnesi saņemtu noteikto naudas summu. Tā kā es nevēlētos, lai mans bizness bankrotētu, es būtu ieinteresēta uzturēt visu labā kartībā un pēc iespējas vairāk veicināt uzņēmuma augšanu.
Pēc šīs tēmas vispārīga apskata esmu sapratusi, ka slēdzot franšīzes līgumu, labumu gūst abas puses – gan franšīzes devējs, gan ņēmējs. Un, manuprāt, šis ir labs veids, kā iesaistīties biznesā un gūt labu pieredzi.
…
