Napoleona karavīri aiznesa revolūcijas radītās pārmaiņas pāri Francijas robežām. Lēnām, bet noteikti sāka mainīties arī pārējā Eiropa. Taču to nevēlējās Francija, to nevēlējās Napoleons. Sods par citu tautu interešu neievērošanu nāca drīz.
1.1. Atbrīvošanās cīņas sākums Eiropā.
Eiropas tautas smagi izjuta Francijas kundzību. Karadarbības rezultātā tika izpostīti plaši novadi. Franči laupīja, iekarotajām zemēm bija jāmaksā lielas kara nodevas. Ļoti pamatīgi cieta Itālija. Parīzes muzejus papildināja vērtīgi mākslas darbi no Itālijas, bet Francijas valsts kasē tika noguldīti no Itālijas atvestie naudas līdzekļi. Kontinentālā blokāde smagi ietekmēja Itālijas saimniecisko stāvokli. 1809. g. Romas pāvests pat kļuva par Napoleona gūstekni un tika aizvests uz Franciju. Itālija saprata, ka Austrijas jūgu nomainījis Francijas jūgs. Itālijā dibinājās slepenas biedrības, kas sāka cīņu pret frančiem.
Ne mazāk smags bija stāvoklis vācu zemēs. Francijai tieši pakļautajās valstīs franču valodu pasludināja par valsts valodu. Napoleona uzliktās kontribūcijas smagi gūlās uz tautas pleciem. Prūsija izdarīja secinājumus no smagās mācības 1806. un 1807.g. karā. Tika pārkārtota prūšu armija. Atcēla novecojušos miesassodus vienkāršajiem kareivjiem, nodibināja tautas zemessardzi landvēru. Bruņoto spēku vadību uzņēmās ģenerālštābs. 1807.g. Prūsijā tika atcelta dzimtbūšana.…