Francijas un Lielbritānijas savstarpējās cīņas

Ar karaļa Šarla IV nāvi 1328.g. bija beigusies varenās Kapetingu dinastijas valdīšana Francijas tronī. Viņam nebija dēlu un tādēļ nākamais karalis nāca no Kapetingiem radniecīgas dzimtas –Valuā, taču Anglijas karalis Eduarts III,kura māte bija mirušā karaļa Šarla IV meita,uzskatīja, ka Francijas karaļa tronis pieder viņam. Sākas cīņa par troni un līdz ar to 100 gadu karš. Šim konfliktam bija dziļāki cēloņi. Anglijas karaļa īpašumi, kuri aizvien bija saglabājušies Francijā, apgrūtināja vienotas valsts izveidi. Francija bija aptuveni 3 reizes lielāka, teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā, par Angliju, taču Francija nebija izveidojusies par vienotu valsti, franču bruņinieki bija mazkustīgi, pretēji vieglajiem angļu kājniekiem. Pirmos 7 gadus karadarbība tikpat kā nenotika. 14.gs. trīsdesmitajos gados Francijas normālo attīstību vairāk nekā uz gadsimtu pārtrauca Simtgadu karš ar Angliju (1337 – 1453), kas noveda pie ražošanas spēku masveidīgas iznīcināšanas, pie iedzīvotāju skaita samazināšanās un tirdzniecības sašaurināšanās. Simtgadu karš galvenokārt bija cīņa par Francijas dienvidrietumu zemēm, kas atradās Anglijas karaļa varā. Kara pirmajos gados liela nozīme bija konkurencei Flandrijas dēļ, kur sadūrās abu valstu intereses.…