Ne tikai Latvijas puse uzskata par prioritāti divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanu, arī Francijas puse ir neapmierināta ar Latvija – Francijas ekonomiskās sadarbības salīdzinoši zemo līmeni. Divpadsmitā vieta (1999.gadā) kā Latvijas tirdzniecības partnerei un vājās investīciju pozīcijas Latvijā neatbilst Francijas ekonomiskajam potenciālam pasaulē. Francija ir ceturtā lielākā eksportētājvalsts pasaulē.
Par objektīviem iemesliem abu valstu pasīvajā sadarbībā var minēt Latvijas tirgus apjomu un mazo iedzīvotāju skaitu. Kā īslaicīgs faktors noteikti ir jāmin nesenā Krievijas krīze.
Francijai, atšķirībā no Vācijas un Skandināvijas valstīm, nav ekonomisko tradīciju Latvijā, nav arī izteiktas ekonomiskās politikas orientācijas uz Ziemeļu valstīm. Turklāt Francija Latvijas administratīvo sistēmu vērtē kā smagnēju, un arī bieži mainīgā likumdošana nevieš franču iespējamajos partneros nekādas optimistiskas cerības.
Trūkst mobilizācijas, piemēram , tādā svarīgā jautājumā kā Latvijas uzņēmumu piedalīšanās Francijas izstādēs, gadatirgos. Pēdējā Francijas ražojumu izstāde Latvijā notika tikai 1994. gadā. Francijas puse gribētu to atkārtot. Tā notiks 2001. gadā Rīgas 800-gades ietvaros.
Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms ar Franciju 1999. gada janvāra – oktobra periodā sasniedza 2,2 % no kop apgrozījuma. Latvija uz Franciju eksportēja preces 1,8 % apmērā no kopējā eksporta, bet importēja no Francijas preces 3,11 % apmērā no kopējā importa.
1995. gadā Francijas daļa Latvijas ārējā tirdzniecībā bija tikai 1 %, tad 1999. gada astoņos mēnešos jau 2,6 %. Ir vērojams kopējā tirdzniecības apjoma pieaugums 1999. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 1998. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem Latvijas eksports uz Franciju pieaudzis par 13% un imports par 23,4 %.…
