Francija Pirmajā pasaules karā bija cietusi visvairāk. Tās teritorijā notika lielākās kaujas, tāpēc bija lieli postījumi. Sabojāti 600 km dzelzceļu, 52000 km autoceļu. Lauksaimniecībā nebija izmantojami 3,2 miljoni ha zemes. Francija bija zaudējusi 1,5 miljonus iedzīvotāju. Pat pēc Elzasas un Lotringas pievienošanas Francijas iedzīvotāju skaits bija mazāks nekā pirms kara. Ekonomikā līdz 1921. gadam bija krīze. Iedzīvotāju stāvoklis bija grūts, tāpēc 1918. – 1919. gadā notika plaša streiku kustība. 1919. gadā vien streikos piedalījās vairāk nekā miljons cilvēku. Valdība centās stāvokli uzlabot. Tā noteica 8 stundu darba dienu, kā arī to, ka uzņēmējiem jāslēdz kolektīvie līgumi ar strādniekiem. Par 20 – 25% paaugstināja algas.
Bet pateicoties reparācijām Francija varēja visu sabrukušo saimniecības darbību atjaunot. Pasaules saimniecības krīze šo valsts ekonomisko attīstību skāra mazāk, jo pateicoties reparācijām ražošana un rūpniecība bija pietiekami attīstība.
Francijas politikas sistēma bija ļoti novājināta un nestabila. Tomēr neskatoties uz valsts saimniecības un politikas trūkumiem, demokrātija šajā valstī izdzīvoja.
Ekonomiskās grūtības franči cerēja atrisināt uz Vācijas rēķina. Saskaņā ar Vesaļas līgumu Francija ieguva izejvielām bagāto Elzasu un Lotringu un Sāras ogļu raktuves. Tā rezultātā tērauda ražošana palielinājās 2 reizes un sekmēja visas rūpniecības attīstību. Francijai bija jāsaņem 52% Vācijas reparāciju, tāpēc tā neatlaidīgi uzstāja, lai Vācija reparācijas sāktu maksāt ātrāk.
Francija piedzīvoja arī zaudējumus. Pirms kara Francijas valdība un bankas bija eksportējušas daudz kapitāla uz Krieviju, ieguldījušas savu naudu rūpniecības uzņēmumu un dzelzceļu būvniecībā, kā arī aizdevušas naudu cara valdībai. Pēc Oktobra revolūcijas Padomju valdība atteicās parādu atmaksāt. Visi Francijas valdības centieni atgūt šos līdzekļus bija nesekmīgi. Karadarbības vajadzībām, protams, bija jāiepērk daudz ieroču un kara materiālu, tādēļ Francija kļuva par ASV parādnieci. 1920. gadā parāds sasniedza 300 miljardus franku. Neliels ieguvums bija tas, ka palielinājās valsts “aizjūras” īpašumi. Francija ieguva mandātus Sīrijā, Libānā, Togo un Kamerūnā.
20. gadu sākumā ekonomikā bija vērojama ražošanas paplašināšanās. Veidojās jaunas nozares, attīstījās lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, firma “Reno”, “Sitroens”. Lielās firmas izkonkurēja sīkos uzņēmumus un ražoja lauvas tiesu attiecīgās rūpniecības nozares produkcijas. Tā gandrīz visi auto tika būvēti lielākajās firmās, līdzīgs stāvoklis bija metalurģiskajā rūpniecībā; ķīmiskajā rūpniecībā produkcijas lielāko daļu saražoja 5 firmas, bet elektrotehniskajā rūpniecībā 66% produkcijas ražoja viens trests.…
