Ģeogrāfiskais stāvoklis: Francija atrodas Eiropas rietumos. Ziemeļaustrumos robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu un Vāciju, austrumos ar Vāciju un Šveici, dienvidaustrumos ar Monako un Itāliju, dienvidrietumos ar Spāniju un Andoru. Ziemeļos valsti apskalo Ziemeļjūra, dienvidos Vidusjūra. Vidusjūrā Francijai pieder Korsikas sala. Rietumu un ziemeļu rajoni ir samērā līdzeni, centrālo daļu un rietumus aizņem Jura kalni un Vogēzi, uz dienvidrietumu robežas atrodas Pireneji, bet dienvidaustrumos atrodas augstākie Eiropas kalni – Alpi ar augstāko virsotni Monblānu 4807 m virs jūras līmeņa.
Valsts dienvidos atrodas divas pundurvalstis – Andora un Monako.
Reljefs : Francijas reljefs un klimats mainās virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Ziemeļfrancijai raksturīga viegli viļņota zemes virsma un vēss, mitrs klimats, savukārt iekšējos rajonus saposmo Centrālā masīva kalni. Dienvidos Vidusjūras klimata ietekmē ir sauss un silts, bieži sastopamie lavandas lauki veido tipisku Provansas reģiona ainavu.
Klimats: Mērens jūras klimats, austrumos pārejošs uz kontinentālu, Vidusjūras piekrastē – subtropisks. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +20°C līdz +25°C. ziemas ir maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no 0°C līdz 3°C. Korsikā vasaras ir ļoti garas un karstas ( no +21°C līdz +27°C), bet ziemas samērā aukstas ( no +6°C līdz+14°C).
Rūpniecība : Būdama viena no pasaules vadošajām industriālajām valstīm, Francijā ir izveidojusi attīstītu mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmisko rūpniecību un ir viena no pirmajām jauno tehnoloģiju izveidē un ieviešanā. Šī valsts ir ievērojama automašīnu un lidmašīnu ražotāja, piemēram, Tulūzā tiek komplektētas pazīstamās firmas Airbus lidmašīnas. Atomenerģētika nodrošina 75% valsts elektroenerģijas patēriņa. Tā kā ik gadu šo zemi apmeklē miljoniem tūristu un viesu, tūrisms ir svarīgs valsts ekonomikas ienākumu avots.
Francijas virtuve: Francijā svarīga vieta ikdienā ir kārtīgai maltītei. Franči lepojas ar pārtikas kvalitāti savos tirgos un restorānos. Ik dienu galdā tiek liktas pastētes un aukstas gaļas šķēles, maize un kūciņas, svaigi dārzeņi un augļi. Franču delikateses ir arī varžu kājiņas un ēdamās gliemenes. Milzīgais dažādo pārtikas produktu piedāvājums izskaidrojams ar šai tautai tradicionāli lielo interesi par visu, kas saistīts ar maltītēm. Franču sieram vien ir vismaz 300 dažādu veidu. Tik daudz siera šķirņu neražo nevienā citā pasaules valstī.
Francijā netrūkst auglīgas zemes. Arī klimats plašajā valsts teritorijā ir daudzveidīgs – karsts un saulains dienvidos, rēns un mitrs ziemeļos. Tāpēc Francijā padodas gan siltumprasīgi augi –baklažāni, tomāti, olīvas un saulgriezes, gan arī dārzeņi un augļi, kas pacieš vēsāku klimatu, -kabači un āboli. Lielā daļā Francijas teritorijas labi padodas vīnogas, no kurām dara izslavētos franču vīnus.…
