Francija ir viena no lielākajām valstīm Eiropā, tā stiepjas no Ziemeļjūras līdz Vidusjūrai. Tās ainava ir ļoti daudzveidīga, austrumos un dienviddaļā slejas kalni, ieskaitot Alpu virsotni Monblāni, kas ir augstākais punkts visā Rietumeiropā. Francijas zemieņu teritoriju veido četru upju ielejas – ziemeļos Sēna, uz rietumiem plūstošas Luāra un Garoona, visbeidzot, Rona, kura iztek no Zenēvas ezera un ietek Vidusjūrā. Francijai pieder arī vairākas salas un teritorijas citos kontinentos. Unitāra prezidentāla republika. Viena no Eiropas Savienības, NATO un ANO dibinātāj valstīm, pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekle un viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči. Valoda – franču valoda. Galvaspilsēta – Parīze. Lielākās pilsētas – Parīze, Marseļa, Liona. Prezidents – Nikolā Sarkozī. Platība – 674 843 km². Naudas vienība – eiro. Karogs – zils, balts, sarkans.
Parīzē ir nozīmīgs transporta centrs ar divām starptautiskām lidostām. Lidostas atrodas arī Bordo, Lillē, Lionā, Nīcā, Tulūzā. Franciju ar pārējo Eiropu saista laba ātrgaitas vilcienu satiksme un lieliska autoceļu tīkls. Pāri vidus jūrai līdz Korsikai un Francijas piekrastes ostam kursē prāmji.No vairākām ostām prāmji ceļo arī pāri Lamanšm. No Francijas līdz Lielbritānijai pa Eirotuntli var aizbraukt ar vilcienu. Francijā dzīvo apmēram 60 miljoni cilvēku. Šo valsti katru gadu apmeklē vairāk nekā 75 miljoni tūristu. Francija piedāvā ļoti daudzveidīgas ainavas – no augtiem kalnu plato līdz auglīgiem tīrumiem un no tradicionāliem ciemiem līdz elegantiem bulvāriem. Tikpat atšķirīgas ir šīs valsts reģionālās īpatnības.
Kopumā Francijā klimats ir mērens, bet jūtama ir reģionālās atšķirības. Valsts ziemeļu un rietumu piekrastē vēji no Atlantijas okeāna atnes ļoti mitru gaisu. Likapstākļi tur ir mainīgi. Ainavas pārsvarā veido zemi krati ar plašiem līčiem…
