No dziļa ekonomiskā pagrimuma pēc Otrā pasaules kara Francija spējusi panākt ilglaicīgu progresu, kas tagad ļauj to dēvēt par vienu no pasaules ekonomiskajām lielvarām. Šīs attīstības pamatā ir gan veiksmīgā arējās tirdzniecības un investīciju politika, gan valsts ieguldījums ekonomiskās politikas plānošanā pirmajos pēckara gados, tomēr galvenais faktors neapšaubāmi ir vienotās Eiropas ekonomiskās telpas izveide, kas veicina uzplaukumu gandrīz visas nozarēs.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Francija atrodas Eiropas rietumos. Ziemeļaustrumos robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu un Vāciju, austrumos ar Vāciju un Šveici, dienvidaustrumos ar Monako un Itāliju, dienvidrietumos ar Spāniju un Andoru.
Ziemeļos valsti apskalo Ziemeļjūra, dienvidos Vidusjūra. Vidusjūrā Francijai pieder Korsikas sala. Rietumu un ziemeļu rajoni ir samērā līdzeni, centrālo daļu un rietumus aizņem Jura kalni un Vogēzi, uz dienvidrietumu robežas atrodas Pireneji, bet dienvidaustrumos atrodas augstākie Eiropas kalni – Alpi ar augstāko virsotni Monblānu 4807 m v.j.l.
Platība: 543 965km2
Iedzīvotāju skaits: 59 364 000
Valsts iekārta: Prezidentāla republika
Galvaspilsēta: Parīze (9,47 milj.)
Lielākās pilsētas: Marseļa, Liona, Lille, Tulūza, Bordo, Nante, Dižona, Nica.
Oficiālā valoda: Franču
Reliģija: Katoļi (81%), protestanti, musulmaņi.
Klimats: Mērens jūras klimats, austrumos pārejošs uz kontinentālu, Vidusjūras piekrastē – subtropisks. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +20°C līdz +25°C. Ziemas ir maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no 0°C līdz +3°C. Vislabākais laiks apmeklēt Parīzi ir maijs un septembris-oktobris, bet Rivjēru vislabāk apmeklēt septembrī. Savukārt Korsikā vasaras ir ļoti garas un karstas (no +21°C līdz +27°C), bet ziemas samērā aukstas (no +6°C līdz +14°C). Vislabākais laiks atpūtai Korsikā ir no maija līdz jūnijam un no septembra līdz oktobrim.
…
