Ievads
Šodien nav nevienas Eiropas valsts, kura nebūtu intensīvs migrācijas plūsmas objekts. Dažos gadījumos šīs plūsmas it kā „sastingst” noteiktā teritorijā, radot vai nu vienkāršas migrantu apmetnes, vai noturīgākas etniskās un konfesionālās kopienas. Francijas teritorijā tamlīdzīgas kopienas izveidojušās jau pirms vairākiem desmitiem gadu un uz šodienu ir neatņemama valsts dzīves sastāvdaļa. Migrantu plūsmas pamatavots, kas īpaši pastiprinājās 60. gados, bija Ziemeļāfrikas valstis. Tieši arābi, kā visbiežāk tos dēvē pamatiedzīvotāji, precīzāk, izceļotāji no Ziemeļāfrikas valstīm, kļuvuši par nomaļu kvartālu iedzīvotājiem, bet viņu bērni, kas kļuva par Francijas pilsoņiem, - par „galvassāpju” avotu valstij.
Ko nozīmē būt par „arābu” Francijā? Kas ir šie cilvēki - migranti vai sabiedrības līdztiesīgi locekļi? Kā viņi paši sevi identificē? Ar kādām problēmām viņi sastopas, dzīvojot eiropiešu sabiedrībā? Kas ir šie jaunie cilvēki, kuri par sevi paziņoja 2005. gada rudenī ielu sacelšanās laikā? Vai vispār drīkst viņus saukt par arābiem?
Līdz 2005. gada rudens notikumiem arāba tēls tika izveidots no sabiedrībā sen pieņemtajiem stereotipiem: puisis no nomales, kas klausās repu, ir dīks, klaiņojošs savā kvartālā, biežāk bija drauds apkārtējiem. Pateicoties masu informācijas līdzekļiem, problēmas, kas saistītas ar arābiem, bija zināmas visai franču sabiedrībai – tas ir bezdarbs un noziedzība, narkotiku tirdzniecība un terorisms. Itin bieži nedz paši žurnālisti, nedz to lasītāji neapgrūtināja sevi ar prātojumiem par to, kas gan ir šie „arābi”, un apmierinājās ar minēto nomales puiša tēlu, kurš tika izveidots daudzu gadu garumā.
Mana pētījuma mērķis ir šīs kopienas nedalītā tēla – migrantu un viņu pēcnācēju, izceļotāju no Magribas valstīm (alžīriešu, marokāņu, tunisiešu) – veidošana. Tāda pētījuma aktualitāte ir pamatota ne tikai ar to, ka tajā tiek skartas mijiedarbības un līdzietekmes problēmas, bet arī civilizāciju dialoga un konflikta problēmas. Īpaši asa šodien ir islāma un Rietumu pasaules „sadursmes” problēma, tā veicina reālas situācijas izpētes nepieciešamību musulmaņu apmešanās reģionos un konkrētu iemeslu izpēti, kas noved pie viena vai otra uzvedības modeļa veidošanas, kurš ir raksturīgs arābu jaunajai paaudzei, kas dzīvo Rietumos. Tāpēc šī pētījuma otrais virziens ir sadzīves un islāma attīstības izpēte magribiešu kopienās, kas jau vairākas desmitgades pastāv Francijas teritorijā, un to problēmu izpēte, kuras musulmaņu kopiena rada Rietumos, kur tā ir tik spēcīgi iedzīvojusies.
…
