Šodien daudzi Eiropā uzskata frančīzi par tīri amerikānisku izgudrojumu. Tomēr tās vēsture sākās viduslaiku Francijā. Pats vārds “frenčaiz” tolaik nozīmēja privilēģiju, ko franču karaļi deva saviem vasaļiem – tās varēja būt tiesības uz medībām karaļa mežos vai ekskluzīvas tiesības tirgot kaut kādas preces, tiesības turēt tirgu vai rīkot gadatirgus, tiesības uzturēt prāmju pārceltuvi, būvēt ceļus un alusdarītavas.
Tālāk ideja izplatījās visā Eiropā, un daudzu pilsētu mēri sāka izsniegt frančīzes tirgus pārdevējiem – ekskluzīvas tiesības tirgoties ar kaut ko dotā tirgus ietvaros. 19.gs 40-tajos gados vācu alusdarītavas deva tādas pašas tiesības bāriem un tavernām, ļaujot tirgot tām savu alu un izmantot savu preču zīmi. Visbeidzot 1851.gadā slavenā vācu šujmašīnu firma “Singer” sāka dot tiesības savu izstrādājumu pārdošanai speciāli izvēlētiem distributoriem. Tā sākās frančīze tās šodienas formā. 19.gadsimta 80-tajos gados privilēģijas tiesības sāka dot automobiļu, celtniecības, ūdensapgādes, kanalizācijas, gāzes un pēc tam – elektrības kompānijām.
Gadsimta apvērsuma autori – naftas kompānijas, naftas pārstrādes un automobiļu rūpnīcas – arī sāka izsniegt tiesības uz savu preču pārdošanu. Šajā attīstības posmā tā bija tieši privilēģiju došana – tiesības izplatīt un pārdot izgatavotāju preci. Amerikā frančīzes ideja kļuva īpaši populāra, beidzoties Otrajam Pasaules karam, kad ekonomiskajā dzīvē atgriezās miljoniem amerikāņu karavīru, kam sekoja dzimstības kāpums. …