Fovisms bija pirmais avangardistu mākslas virziens. Fovisms ir franču glezniecības virziens, kas paliecina sevi 1905. gada Rudens salonā un apdziest1907. gadā. Tā nosaukumu radījis žurnālists Luijs Voksels, kurš nodēvējis virziena pārstāvjus par „plēsoņām”(les fauves). Konservatīvajiem mākslas cienītājiem un kritiķiem izstādītie gleznojumi likās rupji, primitīvi un izaicinoši (piemēram, Kamils Moklērs rakstīja par krāsu podu, kas iemests publikai sejā), tomēr fovistu neierastās gleznieciskās vērtības atzina uz jaunām mākslas tendencēm noskaņotie laikraksti un „plēsoņu” darbi kļuva par pirmo mākslas revolūciju 20. gadsimtā.
Fovisms neradās kā virziens, kura dalībniekus vienotu kopīga idejiskā izpausme vai kopums, tas izveidojās pārņemot un tālāk pārstrādājot impresionisma un postimpresionisma tradīcijas, galveno uzsvaru liekot uz krāsu kā patstāvīgu un spēcīgu mākslinieciskā mērķa sasniegšanas līdzekli. Patstāvīgu krāstoņu iedarbību jau sāka kāpināt gleznās impresionisti, uzsverot silto un vēso toņu kontrastus gleznojumā atkarībā no kopējās gaismas apstākļiem un sasniedzot dzīvespriecīgi vibrējošu daudzkrāsainību. Postimpresionisti vēl vairāk palielināja krāsas kā mākslinieciskās vērtības nozīmi. Neimpresionisti, sistemātiski lietojot sīkus krāsu laukumiņus – punktus, atveidoja ainavā figūras kā spektra krāsu mozaīku.
Sižeti, ainavas, akti un portreti joprojām ir tēlojoši, taču to risinājums ir vienkāršots.
…
