Fotogrāfijas fenomens

Angļu astronoms Sers Džons Frederiks Viljams Heršels (Sir John Frederick William Herschel) attēls Nr.1) bija pirmais kurš, mūsdienās tik izplatīto un plaši pielietoto vārdu – fotogrāfija izmantoja, lai apzīmētu attēlu, kurš iegūts uz gaismjūtīga materiāla izmantojot gaismu.
Pirmo reiz, publiski, šo parādību Heršels nosauca par fotogrāfiju 1839. gada 14.martā Londonā – lekcijas laikā Karaliskjai biedrībai.
Neskatoties uz to, ka fotogrāfijas ”Tēvs” Žozefs Nisefors Njepss (Joseph Nicéphore Niépce) to nodēvēja par ”heliogrāfiju”, bet koncepcijas par iespēju no negatīva attēla iegūt neskaitāmus tā pozitīvus attēlus, autors – Viljams Henrijs Fokss Talbots (William Henry Fox Talbot) par ”fotogēniku”, Heršels vistrāpīgāk attēlu, kurš Attēls Nr.1
iegūts uz gaismjūtīga materiāla izmantojot priekšmetu atstaroto gaismu, nodēvēja par fotogrāfiju.
Heršela termins līdz mūsdienām ir spējis izdzīvot tādēļ, ka visprecīzāk, no visiem pārējiem, atklāj fotogrāfijas rašanās procesu. Termins ”heliogrāfija” (sengrieķu ”hēlios” – Saule + sengrieķu ”graphein” – rakstīt) ir attiecināms vienīgi uz Saules gaismas iedarbībā radītajiem attēliem, bet ar terminu ”fotoģenētika” (sengrieķu ”phōs”, ”phōtos” – gaisma + sengrieķu ”genētikos” – ar izcelšanos saistīts) ir apzīmējama zinātniska disciplīna, kas pēta gaismas rašanos un mainību. – Taču priekšmetu atstarotās gaismas individuālu, māksliniecisku fiksēšanu visprecīzāk apzīmē termins fotogrāfija, kas burtiski tulkojot no sengrieķu valodas nozīmē rakstīt ar gaismu/ gaismas raksts ”phōs”, ”phōtos”‘ – gaisma + ”graphein”‘ – rakstīt.…