Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:678375
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Teorētiskā daļa    5
1.1.  Fotoefekts    5
1.2.  Fotoefekta likumi    5
1.3.  Fotoefekta izskaidrojums    7
1.4.  Fotoefekta izmantošana    10
1.5.  Fotodiodes    12
1.6.  Fotorezistors    14
1.7.  Fotovadītspēja    16
1.8.  Fotokatods    17
2.  Pētnieciskā daļa    18
2.1.  Pētnieciskās daļas raksturojums    18
2.2.  Fotorezistoru pētīšana    19
2.3.  Fotodiožu pētīšana    24
  Secinājumi    26
  Izmantotā literatūra    27
  Pielikums    28
Darba fragmentsAizvērt

Mūsu zinātniski pētniecisko darbu mēs izstrādāsim LU Fizikas un matemātikas fakultātes vispārīgās fizikas praktikuma Optikas laboratorijā.
Par savu mērķi izvirzām iepazīties ar zinātnisko un mācību literatūru par fotoefektu un tā pielietojumu mūsdienu tehnikā.
Izpētī literatūru par fotorezistoriem, fotodiodēm un fotokatodiem.
Fotoefekta izpēti, lai padziļināti apgūtu vienu no optikas nodaļām, kas pēta fizikas nodaļu, kura nepakļaujas klasiskās fizikas likumiem, un iepazītos ar sasniegumiem šajā jomā.
Vēlamies iepazīties ar iekšējo un ārējo fotoefektu. Aplūkot zonu teoriju, kas skaidro p-n pārejās veidojošos elektronus un caurumus.
Eksperimentāli vēlamies pierādīt fotoefekta pirmo un otro likumu.
Fotoefekts ir parādība, kas izpaužas tādējādi, ka absorbētās gaismas iedarbībā no vielas atomiem un molekulām tiek izrauti elektroni. Ir ārējais fotoefekts un iekšējais fotoefektu. Arējā fotoefektā gaisma elektronus izrauj no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem, bet iekšējā fotoefektā gaismas iedarbībā maina pusvadītāju un dielektriķu elektrovadītspēja.Pētot ārējo fotoefektu, jānoskaidro, no, ka ir atkarīgs 1) no vielas izrauto elektronu skaits; 2) šo elektronu ātrums. Aplūkosim 2. attēlā parādīto shēmu. Gaismu necaurlaidīgā balona 1 ievietoti divi plakani elektrodi 3 un 4. Vienu no elektrodiem var apstarot caur kvarca plāksnīti 2, kas ir caurspīdīga gan gaismai, gan ultravioletajam starojumam. No balona atsūknēts gaiss. Elektrodiem pielikto spriegumu U maina ar potenciometru 5 un mēra ar voltmetru V. Elektrodu 3 pievieno baterijas negatīvajam polam un slīdkontaktu pārvirza līdz potenciometra kreisajam galam. Šajā stāvokli elektrodu spriegums U=0. Pēc tam ieregulē noteiktu gaismas plūsmu Ф, kas caur kvarca plāksnīti nokļūst uz elektroda 4. Šo gaismas plūsmu nemaina, bet pakāpeniski palielina elektrodiem pielikto spriegumu.…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties