Par savu izpētes objektu esmu izvēlējusies apli. Tā ir interesanta figūra, kas man saistās ar mistiku, rituāliem. Iepazīstoties ar šis figūras simbolisko jēgu, es atklāju, ka tā ir ļoti spēcīga figūra un ļoti nozīmīga figūra cilvēkiem jau kopš senseniem laikiem.
Kopums, pilnība, vienotība, mūžība – pabeigtības simbols, kas var ietvert abas idejas – nemainību un dinamismu. Korelācijas starp atomu fizikas atklājumiem un mistiskajiem priekšstatiem par apli ir pārsteidzoša. Neatkarīgi no punkta vai centra nozīmes, ar kuru saistās daļa no tā simbolisma, aplis ir vienīgā ģeometriskā figūra bez dalīšanās un vienāda visos punktos.
Neo-platonistiem aplis iemiesoja dievu, neierobežotu kosmosa centru. Jo aplis, kas var simbolizēt arī zemeslodi, ir forma bez sākuma un beigām un ir vissvarīgākā un universālākā no visiem ģeometriskajiem simboliem mistiskajā domāšanā. Un tāpēc tas ir netieši izteikts arī citos svarīgos simbolos, tādos kā ritenis, disks, riņķis, pulkstenis, saule mēness, ouroboros (čūska, kas saritinājusies aplī, saņēmusi mutē savu asti) un zodiaks.
Senie grieķi un romieši pētāmo kosmosu iztēlojās neizbēgami kā apļveidīgu – ne tikai pašas planētas, ietverot pieņemto plakano zemes disku, kuru apskauj ūdeņu aplis, bet arī to cikliskās virzības un periodiskus gadalaiku apļus. Simboliskā nozīme un funkcija tika kombinēta ar apļa pielietojumu laika un telpas skaitīšanā.
Debesu simbolisms un ticība dievišķajam spēkam ir pamatā primitīvajiem rituāliem un arhitektūrai visā pasaulē. Dejošana pa apli vai ceremoniāla soļošana apkārt ugunskuram, altārim vai stabam, pīpes pīpēšana, pasniedzot tālāk pa apli Ziemeļamerikas indiāņiem. Šamaņu virpuļošana, telšu un indiāņu nometņu apaļā forma, apļveidīgas megalītiskas zīmes un nocietinājumi vai riņķveidīgi pieminekļi Neolītiskajā periodā. Lūk neliels fragments par apli no Siu indiāņa stāsta: “Pēc mūsu domāšanas veida indiāņa simbols ir aplis, stīpa. Dabai patīk, ja lietas ir apaļas. Cilvēku un dzīvnieku ķermenim nav stūru. …
