1. Fonemātiskā dzirde. Pamatjēdzieni.
Fonemātiskā dzirde – cilvēka spēja analizēt un sintezēt valodas skaņas, t.i. dzirde, kas nodrošina dotās valodas fonēmu izpratni.
Fonēma (grieķu valodā – skaņa) minimāla valodas plūsmas vienība: morfēmi, vārdi, teikumi.
Runas un nerunas dzirde ir divas patstāvīgas dzirdes sistēmas darbības formas. Nerunas dzirde – spēja orientēties nerunas skaņās, t.i., mūzikas toņos un trokšņos. Runas dzirde – ir spēja dzirdēt un analizēt runas skaņas (dzimtās vai citas valodas). Runas dzirdē izdala fonemātisko dzirdi, t.i., spēja atšķirt fenomenus, jeb domrealizējošas dotās valodas skaņas, uz kurām ir pamatota atsevišķu skaņu runa, teikumu un vārdu analīze.
Katra valoda (krievu, latviešu, angļu, vācu u.t.t.) raksturojas ar savu fonemātisko pazīmju kopumu, kuri sastāda valodas skaņas struktūru. Ar fenomeniem tiek apzīmēti kopskaita skaņas realizējošās valodas pazīmes, kopskaita noteiktu runas skaņu pazīmju, kuri atļauj atšķirt dotās valodas vārdus, dažādas valodas uzbūves vienības. Katrā valodā vienas skaņas pazīmes ir kā domrealizējošas, bet citas – kā nenozīmīgas šajā valodā.
…