Mūsdienās visās dzīves jomās strauji notiek pārmaiņas.Tās skārušas arī izglītības sfēru.Mainījušies izglītības pamatprincipi,koncepcijas.Kā būtiska pārmaiņa minama humānās pedagoģijas ideju iedzīvināšana ikdienā.Ikviens bērns,ņemot vērā šo pedagoģisko nostādni,tiek uztverts kā vērtība,kā veselums.Uzsvars netiek likts uz zināšanu apjomu,bet gan uz spēju iegūt nepieciešamo informāciju,uz varēšanu orientēties plašajā informācijas klāstā,uz sadarbības, saskarsmes, komunikācijas prasmēm.
Izglītības uzdevumu izpildi vēlams organizēt saskaņā ar četriem mācīšanās pamatprincipiem:
1)mācīties, lai zinātu,
2)mācīties darīt, lai ar izdomu varētu darboties savā vidē,
3)mācīties dzīvot kopā, lai līdzdarbotos ar citiem cilvēkiem,
4)mācīties būt, lai, attīstot savu personību, darbotos patstāvīgāk, spriežot un personīgi atbildot (2 ;255).
Savukārt,lai varētu veiksmīgāk pildīt šo pamatprincipu izpildi jāmeklē jaunas mācību procesa organizēšanas iespējas,metodes,darba formas.
Viena no iespējām ir vērtīborientētās mācību stundas veidošana.Vērtīborientētā pieeja balstās uz holistikas principu,kas nosaka,ka elementi jātver kopveselumā,ka liela vērība jāvelta absolūto vērtību izzināšanai un pieņemšanai.
Pedagogs V. Zelmenis teicis:”Cilvēku morālajā apziņā ir zudušas daudzas vispārcilvēciskas tikumiskas vērtības. ”(;)Tādēļ, nenoliedzami, skolu darbā viens no svarīgiem aspektiem ir ētisko vērtību iedzīvināšana ikdienā.
Savukārt, pētot folkloru, varam saskatīt piemērus tam, kā cilvēkam būtu jāizturas gandrīz ikvienā dzīves situācijā, kā arī atrodam tikumiskās audzināšanas dominantes.
Folklora ir tautas mutvārdu daiļrade, kas uzkrāta ilgu gadu garumā. Folklora veidojas arī mūsdienās.
Bakalaura darba mērķis: izpētīt folkloras izmantošanas iespējas 4. klases skolēnu vērtīborientācijas veidošanā.
Pētījuma uzdevumi:
1) pētīt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par 4. klases
skolēnu vecumposmu,
2) izzināt vērtīborientācijas iespējas mācību stundā,
2) apzināt metodes un paņēmienus vērtīborientācijas
veidošanai 4.klasē, izmantojot folkloru,
3) apkopot un analizēt iegūtos rezultātus.
Hipotēze: izmantojot folkloru, iespējams veidot sākumskolas 4. klases skolēniem vērtīborientāciju.
Pētnieciskās metodes:
1.Teorētiskās literatūras studijas.
2.Skolēnu mutisko un rakstisko darbu analīze.
3.Iegūto pētījumu datu apstrāde un analīze.
Pētījuma bāze: Aizkraukles rajona Pērses pamatskolas 4. klases 11
skolēni,4 sākumskolas skolotājas.…
