Folklora - palīdz skolēniem veidot sevi un pasaules izjūtu, apzināties piederību novada, tautas vēsturei un kultūrai, kopt etnisko identitāti.(1;17).
Ūdens caururbj latviešu folkloru kā dzīvības, mūžības, veselības un tīrības simbols. Bez tā cilvēks nevar dzīvot, jo arī paši mēs sastāvam no ūdens. Tāpēc ūdens tēma man ir tuva. Īpašs ir avota ūdens, kurš, manuprāt, ir tīrākais dabā satopamajiem ūdeņiem, ja nu vienīgi to var salīdzināt ar tīru kalna strautiņu…..
Arī mūsu dienās ūdens ir ļoti aktuāls. Cilvēki brauc tālus ceļa gabalus, lai iesmeltu tīru avota ūdentiņu un pamērcētu kājas straujā, skaidrā strauta ūdentiņā.
Vai dievības un garus tikai pazemīgi pielūdza, vai arī to gribu un ietekmi cilvēks prata vai vismaz centās kaut kādā veidā iespaidot? Drošas un izsmeļošas atbildes nav iespējams dot. Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē, un domājam citādi un atšķirīgi. Mītu spogulī var ieraudzīt ne tikai savu senču attālinājušos vaibstus, bet arī mūs pašus. Šis spogulis ir vārti uz sevi cauri folklorā kondensētajai pieredzei.( 2; 7).
Ūdens gari ir bijuši ļoti dažādi – Ūdens māte, Ūdens meitas, Upšņeka (iespējams aizguva no lībiešiem), Bāba, Babulis, Būzelis, Depis, Ūdensvīrs, Bomba (Latgalē) u.c.. Nošo garu labvēlības vai nelabvēlības bija atkarīgs cilvēka liktenis:
…Zvejnieciņa dvēselīte
Ūdens mātes rociņā
LD 9549 (2; 331)
“Kad pēc saulītes norietēšanas iet peldēt, tad Ūdens māte ierauj dziļumā” (2; 332)
Bet ūdens gari var būt arī līdzīgi cilvēkam, īpaši slimībās, piem., veselības ūdenī mazgājoties atgūst spēkus.
…
