F.Nīčes idejas Raiņa darbā "Uguns un nakts"

Būt vai nebūt dzejniekam, bet varbūt būt vai nebūt filozofam? Šie abi ir sarežģīti un dziļi jautājumi, kam būt kam nebūt, un ja ir vēlme būt abiem. Par Nīči ir skaidrs viņš vēlējās būt viņš pats, un šī būšana sev ietvēra gan būšanu filozofam, gan būšanu dzejniekam, gan būšanu vēl daudz kam citam. Atšķirība starp Raini un Nīči, ir tāda, ka pirmais ir vairākas reizes pārcietis trimdu un cietumu, savā ziņā tā ir varmācīga atsvešinātība no mājām un no sev tuviem un dārgiem cilvēkiem.
Rainis ir cilvēks, kurš daudz lasa, un ir izvēlīgs tajā - ko lasīt un ko nē. Viņu aizrauj tai laikā modē nākušais marksisms, vēl Eiropa nav piedzīvojusi abus pasaules karus, un Austrumeiropa nav izbaudījusi pusgadsimta ilgo ideju valdīšanu, kuras raksturīga pazīme ir domas un domāšanas noniecināšana un stingru klišeju iedibināšana. Rainis vēl savā laikā cerīgi skatās uz marksisma idejām, un tādēļ vēlākos laikos ir viens no tiem dzejniekiem un rakstniekiem, kurus padomju vara neaizliedz.
Raini bagātīgi izmanto, lai paradītu un ieskaidrotu tautai cik patiesībā marksisma idejas ir labas un vēlamas, un cik dižais dziedniek to ir cildinājis. Šādi iedibinātā vienšķautņainā Raiņa interpretācija, novedusi situācijā, ka Rainis tiek nepietiekoši pētīts vai arī šie pētījumi netiek publicēti. …