Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:595754
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ieskats Latvijas kreditēšanas vēsturē    3
2.  Kredīti un to klasifikācija    4
3.  Hipotekārais kredīts    7
3.1.  Hipotekārais kredīts    7
3.2.  Hipotekārais kredīts A/S Swedbank    10
3.3.  Hipotekārais kredīts A/S SEB Banka    12
3.4.  Banku salīdzinājums un secinājumi    14
4.  Patēriņa kredīts    15
4.1.  Patēriņa kredīts    15
4.2.  Patēriņa kredīts A/S Swedbank    17
4.3.  Patēriņa kredīts A/S SEB Banka    18
5.  Kredītu reģistrs - statistika    19
6.  Secinājumi un priekšlikumi    22
7.  Izmantotā literatūra    23
8.  Pielikums Nr.1    24
9.  Pielikums Nr.2    25
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Banka līdz ar Latvijas valsti veidojās laikā starp diviem pasaules kariem, kas lielā mērā noteica un ietekmēja visas norises valstī, t.sk. arī naudas sistēmas un naudas politikas attīstību. Visi lēmumi par naudas sistēmu un naudas politiku Latvijā tolaik bija valdības rokās. Kad 1920. gadā pēc miera līguma noslēgšanas ar Padomju Krieviju un Vāciju izbeidzās karadarbība, Latvijas mantojums bija izpostīta tautsaimniecība un banku sistēma, no bēgļu gaitām atgriezušies, savus ietaupījumus un mājas zaudējuši trūcīgi iedzīvotāji, vecā Krievijas likumdošana, lielā mērā pēc vecās Krievijas parauga radītas valsts iestādes, kā arī ierēdņi un politiskie darbinieki ar pārsvarā Krievijā iegūtu izglītību, praksi, pieredzi un pat Krievijā ierasto faktu uztveri, domāšanu un priekšstatiem. Turklāt, Latvijā 1914. gadā bija 2.6 miljoni, bet 1920. gada jūnijā - tikai 1.6 miljoni iedzīvotāju. Lai atdzīvinātu karā izpostīto saimniecību, bija nepieciešams kapitāls. Cerības izmantot ārvalstu aizdevumus nepiepildījās, bet vietējā kapitāla apjoms bija ļoti ierobežots. Kapitāla uzkrāšanu un kredītu izsniegšanu normālos saimnieciskos apstākļos veic bankas un citas kredītiestādes, bet, pastāvot ilgstošai un strauji augošai inflācijai, kāda bija Latvijas brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados, kredītu pieejamība būtībā bija paralizēta, jo 1920. un 1921. gadā pat lielākās Latvijas kredītiestādes par saviem aizdevumiem ņēma līdz 62% gadā, procentu likmē iekļaujot naudas pirktspējas zudumu inflācijas dēļ un kredīta atgūšanas risku, bet nespēja piesaistīt noguldījumus, jo augļu likmes par tiem bija pieticīgas. Stabilizējoties Latvijas naudas kursam, pamazām pazeminājās pārmērīgie aizdevumu procenti un atdzīvojās banku un citu kredītiestāžu, kuras augstās inflācijas laikā galvenokārt darbojās kā naudas maiņas punkti, darbība. Tā kā Latvijas centrālās bankas izveides projekts vēl tikai veidojās, valdība uzņēmās atbildību un veica visas, arī sev neraksturīgās funkcijas: naudas sistēmas izveidi, naudas politikas veidošanu un risināja pat ar kreditēšanu saistītos jautājumus. Valsts bija uzsākusi lauksaimniecības kreditēšanu jau pirms Valsts Zemes bankas nodibināšanas: Zemkopības ministrija 1919. gadā sāka izsniegt aizdevumus - gan naudā, gan inventāra veidā - karā cietušo saimniecību atjaunošanai, ar kredītu izsniegšanu nodarbojās arī Finansu ministrija.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties