Satversmes 100. pants paredz tiesības ikvienam uz vārda brīvību, kas ietver sevī gan tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, gan arī brīvi paust savu viedokli. Turpretim Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Personas datu aizsardzības normatīvo aktu galvenais mērķis ir sabalansēt šīs tiesības. Par pamatu tiek ņemts Satversmes 116. pants kas paredz šo tiesību ierobežošanu likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu pārējo cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Vārda brīvību ir pamats ierobežot, lai novērstu aicinājumus uz vardarbību un rasu, kā arī nacionālā naida kurināšanu. Mūsidenu pasaulē, kur informācija tiek izplatīta caur visdažādākajiem kanāliem, ir ļoti svarīgi spēt kontrolēt tās apriti ieviešot ierobežojumus datu apstrādē. Tā kā prese ir publisks un neatkarīgs mediju avots, kurā informācija tiek nodota sabiedrībai, ir svarīgi apzināties kādās robežās un ko tā spēj pieļaut sabiedrības informētības labā. Šī darba kontekstā es secināju, ka likums “ Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” jau ietver sevī datu aizsardzības komponentus, tādā veidā pilnīgi likumīgi pieturoties kopējām tiesību normām.…