Fizisko īpašību attīstīšana sākumskolā

Fiziskā attīstība ir bērnu, pusaudžu un jauniešu veselības kritērijs, bet fiziskā aktivitāte šajā vecumā ir noteicošā jaunā organisma attīstībā.
Fizisko attīstību nosaka daudzi un dažādi faktori. Protams, ka primārā šeit ir iedzimtība, bet sociālie apstākļi nosaka, vai iedzimtības potenciālās iespējas attīstīsies pilnībā vai nē. Pie šiem regulējošiem apstākļiem pieder uzturs, klimats, dzīves apstākļi un fiziskās aktivitātes. Daļu no tiem nevar mainīt, piemēram, klimatu. Tomēr uz daļu no šiem fizisko attīstību limitējošiem faktoriem var apzināti iedarboties, regulējot to ietekmes jomu.
Bet lai nodrošinātu katram vecumam nepieciešamu atbilstošo fizisko attīstību, vajadzīgas fiziskās piepūles dažādu aktivitāšu veidā. Diemžēl pēdējo gadu laikā tās aizēno fiziskā pasivitāte.
Zinātniekiem jau sen vairs nav noslēpums, ka fiziski attīstītāki bērni aktīvāk piedalās mācību procesā, labāk apgūst mācību vielu, intensīvāk piedalās sabiedriskajā dzīvē. Vēlāk brieduma gados, tas pozitīvi ietekmē jebkura pilsoņa darbības efektivitāti. Jau senie romieši un grieķi vēl bez mūsdienu zinātniskajām metodēm bija konstatējuši: “Veselā miesā mājo vesels gars”. Tādēļ arī sākumskolā uz skolotājiem gulstas liela atbildība – organizēt un vadīt fiziskās aktivitātes tā, lai ar visiem fiziskās attīstības līdzekļiem piedalītos harmoniskas personības attīstīšanā.
Sākumskolas skolotāja vispārējās darbības mērķis ir veicināt jaunās paaudzes pārstāvju kā harmonisku personību attīstību, mācot, audzinot un veidojot dzīvei nepieciešamās iemaņas, attīstot gan fiziskās, gan garīgās īpašības, nostiprinot veselību, sagatavojot audzēkņus ikdienas darbam. Tomēr bērnu veidošanas un attīstības procesā ir jāpiedalās visiem sabiedrības pārstāvjiem. Par bērnu fizisko attīstību ir jārūpējas gan skolai, gan dažādu sporta veidu treneriem, gan arī ģimenei.
Jaunākajās klasēs bērnus no ilgām vienveidīgām statistiskām pozām un noguruma var pasargāt fizisko aktivitāšu pauzes, maksimāla nodarbību maiņa pašās stundās, pietiekama kustību aktivitāte starpbrīžos. Tieši jaunākajā skolas vecumā notiek visbūtiskākās kustību funkciju izmaiņas, jo morfoloģiski nobriest kustību analizatora centrālās struktūras. Šajā vecumposmā attīstās kustību ātrums, veiklība un lokanība. …