Veselīga dzīvesveida priekšnosacījumi un nozīme
“Viens no galvenajiem pasaules pastāvēšanas noteikumiem ir līdzsvara princips. Ja Zeme atrastos dažas jūdzes tuvāk Saulei, tā jau būtu elle. Ja turpretī Zeme būtu novietojusies dažas jūdzes tālāk no Saules, tas būtu auksts, vientuļš tuksnesis. Pašreizējā mūsu Zemes atrašanās vieta izplatījumā, kas ir ideālā attiecībā pret Sauli, ļauj rasties un strauji attīstīties dažādām dzīvības formām.
Atomi – mazie ķieģelīši, no kuriem būvēts viss uz Zemes, - ir vēl viens šā pilnīgā līdzsvara piemērs. Atoma kodols sastāv no neitroniem un protoniem, un tā uzbūve ir apbrīnojami harmoniska. Taču, sadalot atomu, sākas kodolreakcija, kas līdzinās īstai kataklizmai. Ikvienai mūsu pasaules daļiņai, arī vissīkākajai, lai tā varētu pildīt savu uzdevumu, jāsaglabā līdzsvars.
Tā tas ir arī ar mūsu ķermeni.
Cilvēka ķermenis ir viena no lielās pasaules daļiņām, kam jābūt pilnīgā līdzsvarā. Mēs esam uzbūvēti tā, ka mums nepieciešams noteikts daudzums fiziskas slodzes – ne vairāk un ne mazāk. Mums vajadzīgs noteikt daudzums dažādu ēdienu. Mums vajadzīgs noteikts daudzums miega un atpūtas no mūsu saspringtās, spriedzes pārpilnās ikdienas.
Ja cilvēks līdzsvaru neievēro – saņem pārāk mazu vai pārāk lielu fizisko slodzi, pārāk maz vai pārāk daudz ēdiena vai atpūtas -, tad līdzsvars tiek izjaukts. Un, ja nav līdzsvara, nav arī veselības.
Pēc tā paša principa, ja ir līdzsvars - ir veselība. Un, ja līdzsvars ir pilnīgs, tiek sasniegts tas, ko sauc par ideālu veselības stāvokli.” (2;8)
Taču mūsdienu sabiedrībā diez vai atradīsies daudz tādu indivīdu, uz kuriem šis apzīmējums – ideāls veselības stāvoklis – būtu attiecināms. Varbūt viens no 10 tūkstošiem cilvēku uz Zemes cenšas ievērot samērības savā dzīves stilā, īpaši Rietumu pasaulē.
…