Šādu rakstu izvēlējos tādēļ, ka šis temats man šķiet ļoti aktuāls un arī interesants. Šis temats skar katru ģimeni, neatkarīgi no tā vai ģimenē tiek pielietoti šie fiziskie sodi vai netiek. Izlasot šo rakstu secināju daudz ko jaunu, un arī beidzot izpratu daudzu cilvēku rīcību, uzvedību un attieksmi.
Šis raksts bija par to kādi fiziskie sodi tiek izmantoti un kāpēc, par to kādēļ šie sodi tiek pielietoti, par to kā tie maina un ietekmē gan vecāku, gan arī bērnu turpmāko dzīvi un uzvedību.
Šinī rakstā principā nebija tādas lietas, kurām es nevarētu piekrist un kuras man nepatiktu. Svarīgs likās it viss, piemēram, tas, svarīgs ir ne tikai pats nodarītais kaitējums, bet arī nodoms, šo kaitējumu nodarot. Arī man pašai šādā ziņā ir pieredze, ja tā varētu teikt un līdz ar to skaidri vari piekrist šim apgalvojumam. Vairums bērnu daudzās pasaules valstīs tiek pakļauti fiziskiem sodiem, turklāt sodīšanas biežums ir atkarīgs no bērnu vecuma. Šim apgalvojumam, manuprāt, izskaidrojums būtu tāds, ka vecāki varbūt baidās sodīt tādus bērnus, kas prot jau runāt, jo viņi iespējams varētu kādam par to sūdzēties. Sodiem visvairāk tiek pakļauti bērni no 1 līdz 4 gadu vecumam, bet, protams, arī vecāki bērni. Ir dzirdēt, ka iekausta pat bērnus, kas ir sasnieguši jau 20 gadu vecumu. Fizisko sodu izmantošana ir viens no daudzajiem vecāku uzvedības veidiem, kas bieži tiek nodots paaudzes paaudzē – gluži kā tāda ķēde. Ir daudzi vecāki, kas paši bērnībā ir cietuši no fiziskas vardarbības un tāpēc viņi to cenšas atdarīt saviem bērniem, manuprāt, jo vecākus jau viņi nesitīs. Taču ir arī daudzi tādi vecāki, kas rīkojas tieši pretēji un, zinot cik nepatīkami tas ir, cenšas pret saviem bērniem izturēties ļoti mīļi un jauki, lai viņiem nebūtu jāizcieš tas pats, kas viņiem bērnībā. Svarīgs ir arī ģimenes sociālais stāvoklis, ģimenes locekļu savstarpējo attiecību stabilitāti, piemēram, laulības nesaskaņas u.c. daudz vecāki ir iedomājušies, ka krietns brāziens ir vienīgais veids kā savaldīt bērnu, taču, manuprāt, tas ir pilnīgi muļķīgi, un es šim apgalvojumam nepiekrītu, jo, manuprāt, jebkuras nesaskaņas var atrisināt mierīgi izrunājoties. Cik reižu nav bijis tā, ka pēriens ir dabūts pilnīgi nepamatoti, ka nav bijusi iespēja pat paskaidrot attiecīgo situāciju, un tādos brīžos šķiet, ka vienalga dari labu vai sliktu, vienalga vecāki tevi nopērs, lai apmierinātu savas dusmas un agresiju.
…