Ievads
Mūsdienās pieaudzis cilvēks darbā pavada trešdaļu savas dzīves, tāpēc ir svarīgi, lai darbs, ko darām, mums patiktu un nenodarītu kaitējumu veselībai. Jau otrajā studiju gadā sapratu, ka viena no mani visinteresējošākajām fizioterapijas tēmām ir ergonomika. Arī studiju un klīnisko prakšu laikā esmu sapratusi, ka, lai pilnībā izprastu pacientu kustību un balsta aparāta traucējumus, ir jāzina to cēlonis, kas nereti ir ergonomikas neievērošana darbā un ikdienā.
Latvijā 42 % nodarbināto atzīst, ka ik pa laikam ir pakļauti smaga fiziska darba riskam, pie tam vīrieši vairāk nekā sievietes [1.]. Pēdējo gadu statistika vēsta, ka pirmo vietu no visām ar darbu saistīto saslimšanu grupām ieņem skeleta- muskuļu saistaudu sistēmas slimības[2.]. Kā galvenie cēloņi tiek minēti tādi fiziskās slodzes riski kā vienveidīgas atkārtotas kustības, neergonomiska darba poza, smagumu celšana.
Netālu no manām mājām atrodas maizes ceptuve, kurā strādā vairāki draugi un paziņas. Viesojoties viņu darba vietā jau sen atklāju, ka maize netiek cepta ar mehanizētām iekārtām kā biju iedomājusies agrāk, bet gan izmantojot fiziski ļoti smagu roku darbu. Pirms pāris mēnešiem nonākot izvēles priekšā par bakalaura darbu tēmu, nešaubīgi izvēlējos padziļinātāk izpētīt ceptuvē veiktā fiziski smagā darba ietekmi uz darbinieku kustību un balsta aparātu.
…