Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:425535
 
Vērtējums:
Publicēts: 16.09.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Balsta un kustību orgānu sistēma    4
1.1.  Skelets    4
1.2.  Muskuļi    5
1.3.  Fizisko vingrinājumu ietekme uz muskuļiem    6
2.  Nervu sistēma    8
2.1.  Fizisko vingrinājumu ietekme uz nervu sistēmu    8
3.  Elpošanas orgānu sistēma    9
3.1.  Fizisko vingrinājumu ietekme uz elpošanas orgānu sistēmu    10
4.  Sirds un asinsrites sistēma    12
4.1.  Fizisko vingrinājumu ietekme uz sirds un asinsrites sistēmu    13
5.  Sirds - asinsvadu sistēmas reakcija uz fizisko slodzi    14
6.  Pašsajūta un tās traucējumi    16
7.  Organisma sagatavošana fiziskajai slodzei – iesildīšanās    18
8.  Organisma atsildīšanās pēc fiziskās slodzes    20
9.  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

1.2. Muskuļi
Cilvēkam ir vairāk nekā 600 muskuļi, kas piestiprinās pie skeleta kauliem, veido skeleta muskulatūru. Katrs muskulis sastāv no vidējās daļas jeb vēderiņa, un beigu daļām jeb cīpslām. Cīpslas piestiprinās vismaz pie diviem kauliem virs un zem locītavas. Saraujoties muskuļi vai nu rada kustību locītavā (dinamisks darbs) vai fiksē locī tavu un neļauj ārējam spēkam radīt tajā kustību (statisks darbs).
Katrs muskulis ir savādākas formas, atšķirīga novietojuma. Daži no muskuļiem ir vairāk kā desmit centimetru gari. Turpretim, piemēram, plakstiņa muskulis ir tikai dažus centimetrus liels. Neskatoties uz to, ka plakstiņu muskulis ir tik īss, tas cilvēka organismā kontrahējas (svešvārds no “saraujas”, ko lieto, ja runā par muskuļu saraušanos) visātrāk.
Katrs muskulis sastāv no vairākām muskuļu šķiedrām, kas veido muskuli. Katra muskuļu šķiedra sastāv no sīkākām struktūrām miofibrilām (mio - muskuļu, fibrilas- mazāka izmēra šķiedras). Katra miofibrila sastāv no vēl sīkākām struktūrām (aktīna un miozīna), kas ir muskuļa “motors” jeb aktīvā muskuļu audu daļa. Atsevišķi aktīns vai miozīns nav nekas, bet visi kopā ir muskuļu spēks. Muskuļu šķiedru skaits vīriešiem un sievietēm ir vienāds. Tomēr vīriešiem muskuļu šķiedru diametrs ir vairākas reizes lielāks. Muskuļu šķiedru skaitu nosaka trenētība un vīrišķo hormonu daudzums asinīs.
Muskuļiem piemīt aktīvās un pasīvās īpašības. Aktīvās īpašības ir uzbudināmība- spēja reaģēt uz kairinātāju, vadāmība – spēja vadīt uzbudinājumu un kontraktilitāte. Pasīvās īpašības – stiepjamība, elasticitāte un plasticitāte.
1.3. Fizisko vingrinājumu ietekme uz muskuļiem.
Nezinātājiem šķiet, ka sports ir tikai muskuļu darbs. Tādēļ atšķirību starp sportistiem un fiziski vājiem cilvēkiem viņi cenšas saskatīt vienīgi balsta un kustību orgānu sistēmā, it sevišķi muskuļos. Taču šis priekšstats ir nepareizs. Protams, sportista un fiziski vāja cilvēka balsta un kustību orgānu sistēmas būtiski atšķiras. Tomēr muskuļi ir izpildorgāni, bet nervu impulsi, kas liek muskuļiem sarauties jeb kontrahēties, rodas galvas smadzeņu pusložu garoza. Muskuļu darbam ir nepieciešama arī visu pārējo orgānu un orgānu sistēmu saskaņota darbība.
J tiek veikti vingrinājumi, kas attīsta muskuļu spēku, tad pieaug muskuļu masa – muskuļi hipertrofējas. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties