Ievads
Šo tematu izvēlējos, jo pastāv uzskats, ka jaunieši bojā savu veselība pārāk lielu fizisko slodžu dēļ, kura atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu. Šinī darbā vēlos apskatīt, kā fiziskā slodze ietekmē jauniešu veselību. Tēma ir aktuāla gan Latvijā, gan citur pasaulē, jo bieži tieši jaunieši ir tie, kuri bojā veselību pārak lielu slodžu dēļ.
Jauniešu veselības nostiprināšanā, fiziskās attīstības un sagatavotības veicināšanā izglītības programmās nozīmīga vieta ir atvēlēta sportam. Skolas laikā jauniešu organismā notiek būtiskas pārmaiņas, kuru kvalitāti ietekmē fiziskās aktivitātes, jo tās būtiski sekmē garīgo, fizisko un sociālo attīstību un pilnveidi. Kustību aktivitāšu un fiziskās sagatavotības pilnveidei ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo tā paaugstina sabiedrības dzīves kvalitāti.
Mūsdienās fiziskā audzināšana ir vispārējās audzināšanas sastāvdaļa. Tās mērķis ir stiprināt cilvēka veselību un nodrošināt viņa pareizu fizisko attīstību. Integrējoties ar intelektuālo, tikumisko, estētisko, ekoloģisko un darbaudzināšanu, fiziskā audzināšana sekmē personības vispusīgu attīstību.(1;15)
Vecuma īpatnību ievērošana
Jauniešu personības attīstībā ir jāievēro zināmas likumsakarības. To ievērošana īpaši svarīgā mācību un audzināšanas darbā. Katram vecumposmam ir savas īpatnības, katram cilvēkam ir savas individuālās īpašības, ko nosaka iedzimtība, sociālie apstākļi un iepriekšējā audzināšana (pieredze).
Skolēna vecuma īpatnības izpaužas viņa ikdienas darbībā, attieksmē pret ārējo pasauli.
Saskaņā ar cilvēka attīstības īpatnībām pedagoģijā ir pieņemta šāda vecumposmu periodizācija, un katram vecumposmam atbilst savs stundu skaits, cik šinī vecumposmā atļauts trenēties:
• No dzimšanas līdz 3gadiem – mazbērna vecums;
• No 3 līdz 7 gadiem – pirmsskolas vecums; 2-5 h nedēļā
• No 7 līdz 11 gadiem – jaunākais skolas vecums; 9 h nedēļā
• No 11 līdz 15 – vidējais skolas vecums (pusaudžu vecums); 11 h nedēļā
• No 15 līdz 18 gadiem – vecākais skolas vecums vai agra jaunība; 14 -16 h nedēļā
…
