Pēdējā laikā, pārlasot dažādus laikrakstus un internetā pieejamos materiālos, nākas ieraudzīt ļoti daudzus rakstus par mūsdienu situāciju skolās. Pedagogi satraucas par bērnu veselību, viņu muguru. Skolās vingrošanai nav piemērota inventāra. Par to tiek spriests, vai var atbalstīt šādus pasākumus. Bet skaidrs, ka tai jābūt mūsu valsts prioritātei – bērnu veselībai un fiziskajai attīstībai. Fiziskā aktivitāte ir nepieciešama visiem – no bērna līdz sirmgalvim. Ir atšķirīgi uzskati, kā tas panākams. Te svarīgs arī veselīgs uzturs, jo bērni ēd čipsus, dzer kolu, tā ir arī skolas piena problēma. Sabalansēts uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte ir pamats bērna veiksmīgai augšanai, attīstībai un veselībai. Vesels bērns jūtas priecīgs, apmierināts, grib kustēties un alkst apgūt jaunu informāciju Bet veselība ir pārāk svarīga, lai skolu padomes lemtu šādas lietas netirgot. Bērniem vajadzīgas ne tikai ar normatīvu pārbaudes un sporta spēles, jābūt iespējai nodarboties ar sportu, lai tas veicina veselību. Jaunieši ar vien mazāk apmeklē sporta nodarbības, izvēloties tā vietā klaiņot pa pilsētu vai vienkārši „nosist laiku”. Mani, kā topošo sociālo pedagogu un jauno māmiņu, šī problēma uzrunāja. Radās interese uzzināt cik lielā mērā šī problēma ir aktuāla. Esot māmiņai, gribas cerēt, ka manu bērnu šī problēma neskars, ka ar viņa fizisko sagatavotību viss būs kārtībā. Nākas uzdot jautājumu- kādi ir iemesli šīm neapmeklētajām sporta nodarbībām? Kas uz to pamudina- draugi, apstākļi, slinkums? Kāda loma pienākas sporta stundām skolā bērna fiziskajā attīstībā? Kādēļ bērniem nepatīk skolas piedāvātās programmas? Kādu ļaunumu viņš nodara pats sev?
Agrāk tas nebija tik izteikti, ka bērniem ir gan slikta stāja, gan apaļa muguriņa. Varbūt tādēļ, ka nepievērsām uzmanību. Regulāras fiziskās aktivitātes ir sevišķi nozīmīgas bērnu un pusaudžu vecumā, jo regulē ķermeņa masu un kaulu mineralizācijas procesu. Ja ir pietiekoša fiziskā aktivitāte bērnībā un tālāk pusaudžu gados, tad vēlāk jau pieaugušo vecumā tā ir garantija labai veselībai, (palīdzot izsargāties no tādām problēmām kā, osteoporoze, sirds asinsvadu slimības, diabēts u. c.). Bērnudārzā un skolā ar vispārīgiem vingrinājumiem veselību var stiprināt. Nopietnā problēmā jāmeklē speciālists. Lielākajiem bērniem sporta nodarbības notiek piecreiz nedēļā. Labos laika apstākļos skrien, lec, rotaļājas laukā, bet sliktos – telpās vingro pie rāpšanās sienas, apgūst sporta spēļu elementus, piemēram, basketbola bumbas metienus grozā.[1;28]
Mazajiem šīs aktivitātes patīk. Bet skolās īpaši ar vidējo vecuma posmu ir grūti, uz stundām viņi nenāk, ja arī ierodas, neko negrib darīt. Labāk sērfot internetā. Audzēkņi apzinājušies visatļautību, un pedagogs nereti ir bezspēcīgs. Varētu teikt, ka skolēni guvuši virsroku. Varbūt tāda situācija radusies arī tādēļ, ka nav skolas vadības ieinteresētības. Novērtēti tiek bērni, kas labi startējuši matemātikas, fizikas olimpiādē, bet sportā ne, tāpēc bērniem trūkst stimula. Manuprāt, pusaudžu vecumā viedokli nosaka bara instinkts un tā ietekme. …
