Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:596320
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Pētījuma mērķis un uzdevumi    5
1.  Literatūras apskats    6
1.1.  Fiziskā aktivitāte, tās definīcija    6
1.2.  Fiziskās aktivitātes ietekme uz organismu    7
1.3.  Fiziskās aktivitātes laukstrādniekiem    9
1.4.  Fizisko aktivitāšu vērtēšana    10
2.  Pētījuma metodes    11
2.1.  Dalībnieki    11
2.2.  Instruments    11
2.3.  Procedūra    11
2.4.  Datu analīze    12
3.  Pētījuma rezultāti    13
4.  Pētījuma rezultātu analīze    16
5.  Secinājumi    17
  Izmantoto informatīvo avotu saraksts    18
  Pielikumi    20
Darba fragmentsAizvērt

4 Pētījuma rezultātu analīze
Datu analīze tika veikta izmantojot datorprogrammu SPSS 17.0 for Windows un Microsoft Excel. Tika izmantota aprakstošā statistika- vidējā vērtība, standarta novirze, standarta kļūda, normālais sadalījums, vidējo lielumu salīdzināšana.
Salīdzinot kopējās MET minūtes nedēļā ģenerālkopai (visi aptaujātie) un izlasei (zemnieku saimniecībās strādājošie), atšķirība nav statistiski ticama. Taču salīdzinot kopējās minūtes nedēļā, ko respondenti pavada darbā, veicot mērenas intensitātes aktivitātes, atšķirība ir statistiski ticama. Zemnieku saimniecībās strādājošie šīs aktivitātes veic vidēji 1143 ±79 minūtes nedēļā, bet pārējie respondenti vidēji 607 ±61 minūtes nedēļā.
Zemnieku saimniecībās strādājošie darbinieki mazāk izmanto sēdēšanu. Vidēji tas ir 3,5 stundas dienā. Salīdzinot ar ģenerālkopu, kas vidēji dienā sēdus pavada 5,2 stundas, laukstrādnieki katru dienu sēž par 1,7 stundām mazāk.

5 Secinājumi
Fiziskā aktivitāte ir jebkura kustība, ko rada muskuļi, palielinot organisma enerģijas patēriņu.
No smaga darba visvairāk cieš kalnrūpniecībā strādājošie, laukstrādnieki un mežstrādnieki.
Zemnieku saimniecībās strādājošie darbinieki mazāk izmanto sēdēšanu.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties