Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:253889
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.06.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievada daļa   
2.  Kā sabiedrība laikmetu lokos vērtēja fizisko audzināšanu cilvēka personības tapšanas procesā   
2.1.  Mezopotāmija- civilizācijas šūpulis   
2.2.  Šumeru pilsētvalstis   
2.3.  Senā Ēģipte   
2.4.  Senā Indija   
2.5.  Senā Ķīna   
2.6.  Fiziskā audzināšana senajā Grieķijā   
2.7.  Reliģijas un ķermeņa kultūras savstarpējās attiecības viduslaikos   
2.8.  Fiziskā audzināšana bruņinieku izglītības sistēmā   
2.9.  Renesanse (14.-16.gs.)   
2.10.  LATVIJĀ   
3.  Fizisko aktivitāšu bioloģiskais pamatojums   
3.1.  Enerģētiskā vielmaiņa muskuļu darbā. Enerģētiskās apgādes veidi   
3.2.  Mazkustības ietekme uz cilvēka organismu   
3.3.  Izmaiņas organismā vecuma ietekmē   
4.  Fiziskā audzināšana un bērna (skolēna) personība   
5.  Personības raksturojums saistībā ar fiziskajām aktivitātēm   
6.  Kāpēc skolā nepieciešamas sporta stundas   
6.1.  Fiziskās audzināšanas principi skolā   
6.2.  Kā skolēni vērtē fiziskās aktivitātes skolā (aptaujas dati)   
7.  Sporta uztura pamatprincipi   
7.1.  Sporta uztura likumsakarības   
7.2.  Ūdens, ūdens un vēlreiz ūdens   
7.3.  Ogļhidrātu kompleksi   
7.4.  Maz tauku   
7.4.1.  Neaizvietojamās taukskābes   
7.5.  Olbaltumvielas   
7.6.  Cukurs un sāls   
7.6.1.  Sāls un izturības sporta veidi   
7.7.  Uztura daudzpusība   
7.8.  Uztura bagātinātāji   
8.  Atļautais un aizliegtais sportā   
8.1.  Cilvēka fizisko iespēju robežas   
8.2.  Sportā atļautie preparāti   
8.3.  Vitamīni   
8.4.  Dopings   
8.4.1.  Dopings sportā   
8.4.2.  Kas ir dopings?   
Darba fragmentsAizvērt


Mūsdienu cilvēki jeb saprātīgie cilvēki radās vismaz pirms 100 000 gadiem. Un daba šos cilvēkus radīja kustībai. Pirmos 90 000 gadus mēs- cilvēki- apgādājām sevi, medījot un vācot barību. Mēs uzbrukām un bēgām, mēs gājām, lēcām, cēlām, nesām, rāpāmies un metām, mēs nemitīgi kustējāmies, lai izdzīvotu. Nākamos 10 000 gadus mēs dzīvojām, kopjot zemi, nodarbojoties ar amatniecību, mājsaimniecību, zvejošanu, medīšanu. Mūsu darbs smags, un ar to mēs galvenokārt gādājām sev pārtiku un patvērumu. Pēdējos simts gados tehnikas attīstība cilvēku dzīvi ir padarījusi ērtāku un vieglāku, bet viņu darbu ir specializējusi atsevišķās nozarēs. Daudziem cilvēkiem nekad neiznāk tieši saskarties ar pārtikas vai apģērbu ražošanu, viņi reti kad paši būvē sev mājas vai aizsargājas pret uzbrucējiem. Mūsdienu ērtā dzīve neprasa fizisku piepūli un spēku sasprindzināšanu. Taču tas ir ļoti slikti, tas kaitē mūsu veselībai un saīsina mūsu mūžu! Savā darbā es mēģināju pieradīt, ka bez fiziskās aktivitātes būt veselam nav iespējams.
Kas ir veselība? Parasti uzskata, ka veselība ir pretstats slimībai. Ja cilvēkam ir paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus, tad saka, ka šis cilvēks ir slims. Kad šīs parādības izzūd, viņš atkal ir vesels. Bet šādi veseli cilvēki var ļoti atšķirties cits no cita. Dažs saaukstējas ļoti bieži, cits turpretī gandrīz nekad. Ir berni, kuri var mierīgi ēst jebkuru ēdienu jeb, kā tautā saka, „rīt pat akmeņus”, bet ir berni, kuriem spēcīgāks ēdiens rada sāpes aknu rajonā, dedzināšanu kuņģī vaicitas sūdzības. Viens spēj darīt jebkuru smagu fizisku darbu un nākamajā dienā justies lieliski, bet cits pēc tāda paša darba jūtas pilnīgi salauzts. Tātad veselība var būt gan labāka, gan sliktāka. Lai cilvēkam būtu laba veselība, viņam ir jāievēro pareizs dzīves režīms. Savukārt viena no šī režīma būtiskajām sastāvdaļām ir pietiekama fiziskā aktivitāte. Bet, tā kā vairums Latvijas skolēnu, it īpaši pilsētās dzīvojoši, ikdienā nestrādā gandrīz nekādu fizisku darbu un maz staigā kājām, trūkstošā fiziskā aktivitāte viņiem ir jāatgūst sporta nodarbībās.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties