Bērna raksturojums.
Puisītim ir trīs gadiņi. Viņš iet bērnudārzā. Patīk braukāt ar mašīnām, lekt, ja viņu pietur, iet pa smilškastes malu- gan uz priekšu, gan atmuguriski, gan sāniski, skriet, spēlēties ar konstruktora klucīšiem (celt dzelzceļa sliedes, braukt pa tām ar vilcienu, kuru vada mazais cilvēciņš- vadītājs), būvēt smilšu kūkas, šūpoties, spēlēt kariņus- šaudīties ar pistolēm (spēļu vai arī koks tiek izmantots kā šautene, pistole), spēlēt bumbu- mest un ķert.
Runājot par fizisko attīstību…Puisītis skrien un lec ļoti smagi, liek kāju uz visas pēdas. Lecot no nelielas virsmas, pat imitāciju kustībās (kā zaķis)- vienam pašam- viņš lec uz pilnas pēdas un ļoti smagi, skaļi. It kā mēģina ar roku palīdzību atvēzēties, saliecas nedaudz ceļos. Ja viņu pietur, kad viņš lec, tad izdodas nolekt it kā uz pirkstgaliņiem (audzinātāja neļauj lekt uz pilnas pēdas un tas ir pareizi). Viņam ļoti patīk staigāt pa smilškastes malu. Ir reizes, kad zaudē līdzsvaru, taču lielākoties nekrīt, notur līdzsvaru. Tas viņu neattur no staigāšanas. Kustības izpilda nedaudz bailīgi. Ļoti patīk mētāt bumbu. Spēlējot bumbu aplītī mācāmies bumbu viens otram mest un to ķert. Šim puisītim tas padodas diezgan labi (ņemot vērā viņa vecumu). Bumbu cenšas mest otram no visa spēka, no sirds, cenšas mest tieši otram rokās- vismaz uz pusi, kur kāds bērns stāv, kuram norunāts mest, kuram grib mest. Kustību rotaļās vislabāk patīk spēlēt rotaļas ar skriešanu. Viņam ļoti patīk bēgt no kāda, patīk ka viņu ķer. Es viņu ķēru un nevarēju it kā noķert- viņam tas sagādāja prieku, puisītis smējās, viņam patika, ka viņu nevar noķert- tad viņš pats skrēja klāt un apķērās apkārt (it kā mani noķēris). Labi orientējās talpā- tika izmantota visa telpa.
…