Kopsavilkums
Pētot un analizējot tēmu emocionālās vardarbības pielīdzināšana fiziskai vardarbībai, autore secina, ka emocionālā vardarbība ir pietuvināta fiziskai vardarbībai, jo sekas, kas iestājas vardarbības rezultātā mēdz būt ļoti līdzīgas vai pat vienādas.
Fiziskā vardarbība ir cilvēka fiziskās drošības, fiziskās integritātes noziedzīgs apdraudējums, iedarbojoties uz cilvēka organismuun nodarot fizisku kaitējumu. Savukārt emocionālā vardarbība ir iedarbība uz cita cilvēka psihisko sfēru, izmantojot psihotraumējoša rakstura informāciju un tādējādi apdraudot cilvēka emocionālo labklājību un attīstību, garīga līdzsvara stāvokli.
Autore secina, ka jebkura veida vardarbība ir noziedzīgs nodarījums un cita cilvēka tīšs pamattiesību un pamatbrīvību aizskārums, kas jebkura gadījumā ir sodāms.
Diemžēl LR Krimināllikums tieši neregulē vardarbības, it īpaši, emocionālās vardarbības jēdzienu. Pēc autores domām šāds regulējums un skaidrojums būtu nepieciešams un iekļaujams Krimināllikumā. Autore par piemērotāko uzskata L. Serdjuka piedāvāto: Emocionālā vardarbība ir citu personu ārēja, tīša un prettiesiska psihiska iedarbība uz cilvēku (vai cilvēku grupu), kura tiek īstenota pret cietušā gribu vai neņemot to vērā un kura spejīga nodarīt viņam psihisku traumu, ka arī ierobežot viņa gribas izpausmes un darbības brīvību. Emocionālās vardarbības definīcija dotu iespēju precīzāk klasificēt vardarbības gadījumus, un līdz ar to noteikt precīzāku un pareizāku soda veidu
Autore ieteiktu aktīvāk veikt preventīvos darbus, vardarbības skaita samazināšanā: publicēt gan presē, gan interneta vietnēs materiālus, rakstus, kas iedrošinātu cietušos vērsties tiesībsargājošās iestādēs un ziņot par vardarbību. …