Secinājumi
Rakstot šo referātu esmu pārliecināta, ka esmu sasniegusi sākotnēji izvirzīto mērķi, jo uzskatu, ka manas zināšanas ir kļuvušas daudz plašākas par šo jautājumu. Kā arī iegūtās zināšanas man palīdzēs arī turpmākajās studijās.
Uzsākot darbu pie informācijas analīzes es sāku ar iedziļināšanos tajā un salīdzināšanu, jo literatūras avotos bija diezgan daudz interesantas informācijas. Noslēgumā vēlos arī vēlreiz uzsvērt galvenās tēzes par fiziskas personas rīcībspēju un tiesībspēju. Starptautiskajās privātajās tiesībās, jautājumi, kas saistīti ar fiziskas personas tiesisko stāvokli, kuri skar rīcībspēju, pastāv dažādas materiālas normas, jo ne visās valstīs ierobežota rīcībspēja tiek atzīta saistībā ar tādiem iemesliem, kā alkohols, gara slimība. Līdz ar to rodoties šim stāvoklim 1905. gada 17. jūlijā mēģināja pieņemt Hāgas konvenciju par fiziskas personas rīcībspējas ierobežošanu, šī konvencija sastāvēja no 19 pantiem.
Ārvalstnieks būdams citā valstī, joprojām saglabā tiesisko saiti ar savu valsti, taču atrodoties citā valstī uz ārvalstnieku iedarbojas
1. izcelsmes valsts likums
2. Tās valsts likums, uz kuru ārvalstnieks ir atbraucis
Ārvalstnieks var iegūt tādas tiesības Latvijā, kuras viņam nebija savā valstī. Kā nosaka Latvijas Republikas Civillikuma 8. panta, tad fiziskas personas tiesībspēja noteicama pēc viņas dzīvesvietas likuma. Līdz ar to ārvalstnieks un bezvalstnieks var izmantot civiltiesisko tiesībspēju vienā līmenī ar Latvijas pilsoni.
Vēsturiski saistībā ar rīcībspēju ir iedibinājušies 2 principi: ‘’lex personalis” un ‘’lex domicils’’ . Runājot par rīcībspēju jāatzīmē lex personalis, kas risina pilsoņu statusu. Tiesiskas apgrozības interesēs personu var atzīt par rīcībspējīgu pēc citas valsts likuma konkrētā gadījumā.
Savā referātā apskatīju arī jautājumus, kas saistīti ar fiziskas personas bezvēsts prombūtni, man diezgan lielu interesi izraisīja, tas, ka bezvēsts prombūtnes un personas izsludināšana par mirušu institūts nepastāv visās valstīs. Taču starptautiskajās privātajās tiesībās pastāv vienots viedoklis, ka persona, kā tiesību subjekts sākas ar dzimšanu un beidzas līdz ar nāvi.
Mans referāts bija tikai neliels ieskats šajā jautājuma, jo šī tēma ir diezgan plaša, un ir daudz literatūras. Taču uzskatu, ka esmu paveikusi savu iesākti darbu, un ieguvusi plašākas zināšanas sakarā ar šo jautājumu.
…
