Rīcībspējas sastāvdaļas ir darījumspēja un deliktspēja.
Darījumspeja ir personas spēja patstāvīgi noslēgt tiesiskos darījumus. Darījumspējīga persona var pati izdarīt tiesisko darījumu veikšanai nepieciešamos gribas izteikumus, līdz ar to personiski uzņemoties atbildību par darījuma tiesiskajām sekām.
Personai rīcības spēja var izpalikt, var trūkt jeb var tikt ierobežota dažādu apstākļu dēļ – vecums, veselība.
Atkarībā no tiesiskā darījuma rakstura un izpildes apstākļiem persona var būt gan ieguvēja, gan zaudētāja. Tāpēc tiesiski nozīmīgu gribu var paust tikai tās personas, kuras pēc likumā noteiktiem objektīviem kritērijiem ir uzskatāmas par pietiekami saprātīgām, lai spētu veidot tiesiski nozīmīgu gribu un apzinātos gribas izteikuma sekas. Pats termins "darījumspeja" Civillikumā nav lietots. Civillikumā izmantotais rīcībspējas jēdziens ietver sevī arī darījumspēju.
Civillikuma 1408. pants norāda, ka rīcībspējas nav nepilngadīgajiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī garā slimajiem. Norādot, kādām personām nav rīcībspējas un līdz ar to darījumspējas. No Civillikuma 1408. panta izriet, ka darījumspeja iestājas ar pilngadības, tātad astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanu. Pilngadības iestāšanās nozīmē, ka persona ir sasniegusi garīgā brieduma pakāpi, kas vajadzīga patstāvīgai līdzdalībai civiltiesiskajā apgrozībā.…