Cilvēce visas pastāvēšanas laikā meklējusi iespējas veselības nostiprināšanai un aktīvās dzīves pagarināšanai. Izmēģināti dažādi atjaunošanās paņēmieni: norūdīšanās un vēršanās pie dievībām, ārstnieciski balzāmi un jaunības eliksīri, terpentīna un piena vannas, novokaīna injicēšana, dzīvnieku dzimumdziedzeru pārstādīšana, statistiskās elektriskās strāvas noņemšana vai otrādi – magnētiskā lauka uzlikšana. Meklējumi turpinās joprojām.
Bet no seniem laikiem labi zināms universāls un absolūti drošs veselības nostiprināšanas paņēmiens – fiziskā kultūra, paņēmiens, kurš neprasa dārgus ārstnieciskus preparātus un tehniskus līdzekļus, bet tikai gribu un piespiešanos.
Reglāri nodarbojoties, fiziskā slodze kļūst nepieciešama, tāpēc, ka uzvara pār personisko inerci, fizisko bezdarbību vai vienkārši slinkumu tiek uzņemta kā panākums, bagātina dzīvi un norūda gribu. Iespējams, ka tieši gribas trenēšana ir pilsoņu dzīves aktivitātes pamatā cilvēkiem, kuri nodarbojas ar fizkultūru.
Ģenētiski cilvēks ieprogrammēts ar lielu rezervju ietaupījumu. Šī sevišķā bioloģiskā mērķtiecība formējas dabiskās izlases procesā. Šīs rezerves nodrošina cilvēka izdzīvošanu cīņā ar dabas stihiskiem spēkiem, palīdz cīnīties ar slimībām un citiem ekstremāliem faktoriem.
Bet vai mēs vienmēr sekmīgi izkļūstam no grūtām dzīves situācijām? Diemžēl nē. To varam tikai tajos gadījumos, kad mūsu rezerves pietiekami labi trenētās, atmodinātas no daudzu gadu bezdarbības. Kas tad spējīgs atmodināt un pievērst šo vērtīgo kapitālu cīņai par izdzīvošanu?
Funkcija! Lūk, šī burvju atslēdziņa, kura atver mūsu iespējas, mūsu rezerves. Tā ir – visu orgānu un sistēmu aktīva darbība.…