Fizioterapeits ir ārstniecības persona, kas saskaņā ar Ārstniecības likumu pieder pie funkcionālo speciālistu kategorijas, un kura ir ieguvusi 2. līmeņa profesionālo augstāko kvalifikāciju un veic fizioterapeita darbu izmantojot fizioterapijas tehnoloģijas.
Fizioterapeits savu profesionālo darbību var veikt patstāvīgi vai rehabilitācijas komandas sastāvā jebkuras formas un piederības uzņēmējsabiedrībā, patstāvīgi veicot pacientu (klientu) fizioterapeitisko izmeklēšanu, novērtēšanu, ārstēšanu, konsultēšanu un profilakses darbu savas kompetences ietvaros. Fizioterapeits piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību. Savā darbībā ievēro fizioterapeita ētikas kodeksu. Fizioterapeits ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu atbilstoši specialitātes nolikumam.[4]
Jebkura darbība veselības aprūpē jāveic saskaņā ar profesionālām prasībām un standartiem (Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā, pieņemta 1966.g.19.novembrī,1.nod.4.pants).[1]
Ko dara fizioterapeits :
Ārstē un atjauno darbaspējas cilvēkiem, kuriem pēc slimībām, ievainojumiem, amputācijām,
apdegumiem u.c. veida bojājumiem ir izveidojies muskuļu nekustīgums, nervu un saistaudu iekaisums;
strādā ar slimniekiem, kuriem citi speciālisti rekomendējuši ārstēšanu ar fiziskiem faktoriem;
izpēta un analizē pacienta slimības vēsturi, nosaka apstākļus, kāpēc nedrīkst pielietot fizioterapiju un sastāda tālākās ārstēšanās programmu;
ārstēšanā pielieto fiziskos vingrinājumus un masāžas, kurās izmanto siltumu, aukstumu, gaismu, ūdeni, elektrību u.c. fizikālās parādības un īpašus fizioterapijas aparātus;
mudina slimniekus pastāvīgi un aktīvi katru dienu izpildīt vingrinājumus, lai atgūtu zaudēto spēku un prasmes, lai noticētu sev un savai varēšanai.…
