Ja var ticēt leģendai, reiz Sicīlijas pilsētas Sirakūzu valdnieks Hierons licis, lai kāds pilsētas juvelieris izgatavo greznu kroni vienam no svētnīcas dievu tēliem, un šim nolūkam piešķīris vajadzīgo zelta un sudraba daudzumu. Kronis jau bija izgatavots, kad pilsētā paklīda baumas, ka meistars daļu zelta esot aizvietojis ar krietni lētāko sudrabu, bet “ietaupīto” pievācis sev. Valdnieks uzdevis pilsētas slavenākajam zinātniekam Arhimēdam pārbaudīt zelta un sudraba saturu kronī un stingri noteicis, ka kroni izjaukt nedrīkst. Arhimēds pievērsa uzmanību tam, ka zelts un sudrabs ir metāli ar dažādiem blīvumiem. Reiz, mazgājoties vannā un novērojot, kā, iegremdējoties ūdenī, ceļas ūdens līmenis vannā, viņš pēkšņi sapratis, ka ar šādas metodes palīdzību, iegremdējot ķermeni šķidrumā, var noteikt iegremdētā ķermeņa blīvumu. Stāsta, ka Arhimēds sajūsmā izlēcis no vannas un izskrējis uz ielas skaļi saukdams: “Eurika, eurika (Atradu, atradu)!” Rūpīgi pārdomājot atklāto sakarību, Arhimēds to formulēja fizikas likumā, kas vēl šodien tiek saukts viņa vārdā.
Izņemot mācību laiku ievērojamā zinātnes centrā Aleksandrijā, Arhimēds visu savu mūžu pavadīja dzimtajā pilsētā Sirakūzās. Izcili ir viņa zinātniskie darbi matemātikā, piemēram, dažādu figūru tilpuma un virsmas laukuma aprēķināšanas metodes, astronomijā viņš noeica Saules izmērus leņķa grādos. Laikm gan viņš bija pirmais, kas fizikas un matemātikas zināšanas sāka lietot praksē dažādu ierīču un mašīnu konstruēšanai. Viņš atklāja sviras likumu (leģenda viņam piedēvē vārdus: “Dodiet man atbalsta punktu, un es izkustināšu zemeslodi!”), izveidoja sviru, trīšu un skrūvju sistēmas lielu smagumu pacelšanai, ierīci ūdens sūknēšanai (tā saukto “Arhimēda skrūvi”). Pavisam Arhimēds konstruēja apmēram četrdesmit dažādu ierīču un mašīnu.
Kad 214. gadā p. m. ē. Sirakūzu pilsētai vienlaikus no sauszemes un jūras uzbruka romiešu karaspēks, pilsētnieki divus gadus aizstāvējās pret aplencēju karaspēku, izmantojot Arhimēda veidotās kaujas mašīnas. Lieljaudas katapultas apmētāja romiešu kuģus un karavīrus ar smagiem akmens bluķiem un lielām bultām. Garas sviras ar dzelzs āķiem vai knaiblēm galos, ko darbināja uz pilsētas aizsargmūriem, apgāza un gremdēja romiešu kuģus. Kā vēsta seni nostāsti, Arhimēdam pat izdevies no metāla vairogiem izveidot izliektu spoguli un ar Saules palīdzību aizdedzināt romiešu floti. Arhimēda kaujas mašīnu darbība bieži vien izraisīja paniku romiešu karaspēkā, jo vienkāršie karavīri uzskatīja, ka pilsētnieku pusē cīnās dievi. …
