Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Mehānika | 5 | |
Kinemātika | 5 | |
Vienmērīga kustība | 5 | |
Paātrināta kustība | 7 | |
Kustība gravitācijas laukā | 8 | |
Ņūtona likumi un to pielietošana | 9 | |
Ņūtona likumu pielietošana | 10 | |
Statikas pamati | 13 | |
Spēka momentu pielietojums, masas centrs | 13 | |
Elastības spēki | 14 | |
Sadursmes | 15 | |
Darbs. Jauda. Enerģija | 15 | |
Keplera likumi | 17 | |
Likumi, kas darbojas šķidrumos | 18 | |
Svārstības | 19 | |
Mehāniskie viļņi | 21 | |
Termodinamika | 25 | |
Termodinamiskā sistēma | 25 | |
(Kelvina skala) | 26 | |
(Celsija skala) | 26 | |
(Fārenheita skala) | 26 | |
(Celsija skala) | 26 | |
Termodinamiskie procesi | 27 | |
Izobārisks process | 27 | |
Izohorisks process | 27 | |
Termodinamiskie likumi, enerģija un padarītais darbs | 27 | |
Izobārisks process | 29 | |
Cikliski procesi | 30 | |
Gāzu, šķidrumu un cietu vielu īpašības | 34 | |
Elektrodinamika | 37 | |
Elektrostatika | 37 | |
Elektriskais potenciāls | 41 | |
Elektriskā kapacitāte | 43 | |
Līdzstrāva | 44 | |
Elektriskā strāva elektrolītos | 49 | |
Elektriskā strāva gāzēs | 50 | |
Pusvadītāji | 52 | |
Magnētiskais lauks | 57 | |
Strāvas magnētiskais lauks | 57 | |
Lādēta daļiņa homogenā magnētiskā laukā | 60 | |
Elektromagnētiskā indukcija | 60 | |
Pašindukcija | 62 | |
Elektromagnētiskās svārstības | 64 | |
Svārstību kontūrs | 64 | |
Maiņstrāva | 65 | |
Trīs fāzu maiņstrāva | 69 | |
Transformators | 70 | |
Trīsfāzu transformatori | 70 | |
Elektromagnētiskie viļņi | 70 | |
Optika | 72 | |
Gaismas laušanas likumi | 76 | |
Lēcas, to veidi un to veidotie attēli | 78 | |
Mikroskops | 81 | |
Teleskops | 82 | |
Fotometrija | 82 | |
Viļņu interference | 83 | |
Starojums | 86 | |
Dažu vielu emisijas un absorbcijas spektri | 88 | |
Atoma un atoma kodola uzbūve | 89 | |
Bora atoma modelis un optiskie spektri | 89 | |
Atoma kodola uzbūve un kodolspēki | 95 | |
Kodola saites enerģija un masas defekts | 99 | |
Kodola uzbūves modeļi | 100 | |
Izotopi | 100 | |
Radioaktīvās sabrukšanas likums | 103 | |
Kodolreakcijas | 104 | |
Tabulas un fizikālās konstantes | 106 | |
Pielikums | 113 | |
Izmantotā literatūra un interneta resursu saraksts | 117 |
Starojums
Elektromagnētiskos viļņus izstaro sakarsētas vielas. Pēc viļņa garuma elektromagnētiskos viļņus iedala redzamā gaisma, ultraviolētie stari un infrāsarkanais starojums. Ja viela izstaro elektromagnētiskos viļņus, tad tādu spektru sauc par emisijas spektru. Ja viela absorbē kādus elektromagnētiskos viļņus, tad tādu spektru sauc par absorbcijas spektru.
Kā baltās gaismas avots var kalpot Saules gaisma, elektriskā spuldze, sveces liesma utt. Pēc šādas metodes iegūtos spektrus sauc par absorbcijas spektriem. Ķermeni, kas pilnīgi absorbē jebkura viļņa garuma gaismu sauc par absolūti melnu ķermeni.
Par absolūti melnu ķermeni var uzskatīt dobu lodi, kurā starojumu var ievadīt pa mazu caurumiņu un daudzkārt atstarojoties tas pilnīgi absorbējas sfēras iekšienē. Kirkofa likums: jebkura viela absorbē tādus elektromagnētiskos viļņus kādus tā pati izstaro. Ja absolūti melnu ķermeni sakarsē, tad tas izstaro visu viļņa garumu gaismu. Absolūti melna ķermeņa līdzsvara starojuma pilnā enerģija sadalās nevienmērīgi pa viļņu garumiem. Šis sadalījums ir funkcija tikai no ķermeņa absolūtās temperatūras. Pie mazām temperatūrām ķermeņi izstaro infrasarkano starojumu, bet temperatūrai palielinoties ķermeņi sāk izstarot redzamo gaismu.
Planka hipotēze
Sākumā fiziķi, izejot no klasiskās fizikas priekšstatiem, pieņēma , ka absolūti melns ķermenis izstaro elektromagnētiskos viļņus nepārtraukti. Ja katrs elektrons izstaro monohromatisku vilni, tad atomu starotāju kopums veidos absolūti melna ķermeņa starojumu. Šāda pieeja neļāva izskaidrot eksperimentālos faktus. Planks pieņēma, ka elektromagnētiskie viļņi tiek izstaroti noteiktu porciju, kvantu veidā. Kvanta enerģija ir proporcionāla starojuma frekvencei , kur Ķermeņa izstaroto enerģiju var izteikt hn daudzkārtni , kur n ir 1, 2, 3, .... .
Fotoefekts
Tika novērots, ka no dažu metālu virsmām izlido elektroni, ja tās apstaro ar gaismu. Fotoefekts pieder pie tām dabas parādībām, kuras nevar izskaidrot ar klasiskās fizikas priekšstatiem. Izšķir ārējo fotoefektu kad gaismas iedarbībā tiek izrauti elektroni no metāla virsmas un iekšējo fotoefektu, kad gaismas iedarbībā mainās pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadītspēja. Mēs apskatīsim tikai ārējo fotoefektu.
Uz metāla virsmas brīvie elektroni izveido dubultslāni. Lai elektrons pārvarētu šo dubultslāni pārvarēt ir nepieciešama enerģija A, tā saucamais elektrona izejas darbs.
…
Materiāls paredzēts kā fizikas rokasgrāmata fizikas apguvei vidusskolā un augstskolā. Materiālā parādītas fizikas formulas ar paskaidrojumiem. Lai lābāk varētu saprast fizikas formulas ir parādīti attiecīgo situāciju zīmējumi. Materiāls varētu būt labs palīgs, lai gatavotos kontroldarbiem un fizikas eksāmeniem.
- Fizikas rokasgrāmata
- Hologrāfija. Gaismas atstarošanas un laušanas likumi
- Lāzeru uzbūves principi un izmantošana hologrāfijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Lāzeru uzbūves principi un izmantošana hologrāfijā
Referāts augstskolai14
Novērtēts! -
Hologrāfija. Gaismas atstarošanas un laušanas likumi
Referāts augstskolai4
Novērtēts! -
Rentgenstari un to pielietojums medicīnā
Referāts augstskolai14
-
Fizikālā materiālzinība
Referāts augstskolai26
Novērtēts! -
Cilvēka fizika
Referāts augstskolai19
Novērtēts!