Secinājumi
1. Atbilstoši “Darba aizsardzības likuma” (01.01.2002.) II nodaļas 5. panta prasībām darba devēja pienākums ir organizēt darba aizsardzības sistēmu, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir darba vides risku novērtēšana.
2. Darba vides risku novērtēšana notiek pamatojoties uz izstrādātu metodiku. Metodika ir pamatota ar LR normatīvo dokumentu prasībām - “Darba aizsardzības likums”, Ministru Kabineta noteikumi nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”, kā arī citiem uzņēmumam saistošiem Valsts normatīviem aktiem darba aizsardzības jomā.
3. Fizikālie riska faktori ir fizikālu parādību izraisīti riska faktori. Biežāk minētie fizikālie riska faktori ir troksnis, vibrācija, mikroklimats, elektromagnētiskais starojums, apgaismojums un citi.
4. Darba fizikālie riski izraisa dažādas arodsaslimšanas, tāpēc ir svarīgi strādāt pie risku novēršanas, lai novērstu un cīnītos ar risku izraisītajām sekām.
5. Populārākās fizikālo risku izraisītās arodslimības laika periodā no 1998 – 2012 ir spondoloze ar radikulopātiju jeb mugurkaulu deformācijas, karpālā kanāla sindroms - tirpoņa rokās, ko izraisa nervu bojājumi, kā arī artrozes- locītavu slimības.
6. Ergonomiska darba vides iekārtošana, kā arī atbilstoša risku izvērtēšana var pilnībā novērst vai mazināt risku izraisītos draudus, tādējādi uzlabojot gan ekonomisko situāciju, gan darba vidi.
…